TV3 interneta portāls

Skatīt visu programmu
  • www.tvplay.lv

    Skaties TV3 internetā!

    Datorā, mobilajā telefonā vai planšetē - kur un kad tev ērtāk! Skaties iemīļotās pārraides TVPlay!

    Lasīt tālāk...
  • www.tvplay.lv

    TV3 Ziņas un Bez tabu internetā

    Katru dienu iemīļotās pārraides vari skatīties arī interneta tiešraidē! TVPlay mobilajās aplikācijās!

    Lasīt tālāk...
  • www.tvplay.lv

    Skaties UgunsGrēku ātrāk!

    Jaunākās sērijas internetā skaties jau no 16:45! Datorā vai mobilajā telefonā vai planšetē - kā tev ērtāk.

    Lasīt tālāk...

Nekā personīga

Krievija pastiprināti pēta sabiedrības viedokli par tās politiku Latvijas austrumu pierobežā.

Saeimas Nacionālās drošības komisiju satraukušas ziņas par Krievijas aktīvu mūsu austrumu pierobežā dzīvojošo iedzīvotāju noskaņojuma pētīšanu. Komisijas vadītājs Valdis Zatlers TV3 informēja, ka zondēšana notiekot slēpti, un Krieviju pamatā interesējot sabiedrības attieksme pret Krimas atņemšanu Ukrainai.

Pamatu uztraukumam vēl vairāk piedevuši Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumi. Viņš šonedēļ negaidīti atklāja, ka pirms referenduma Krimā slēpti ticis pētīts sabiedrības noskaņojums pussalā un Krievija savas tālākās darbības balstījusi uz socioloģisko aptauju rezultātiem.

Ja iepriekš Krievija vairāk resursu ieguldīja, pētot mūsu politisko vidi un gatavošanos Eiropas savienības prezidentūrai, tad tagad to interesē vienkāršais cilvēks. Latvija saņēmusi signālus, ka Krievija šobrīd vāc informāciju par mūsu pierobežas iedzīvotāju attieksmi pret kaimiņvalsts īstenoto politiku.

Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): «Fakts ir tāds, ka viņi pēta sabiedrisko domu, mūsu mediju telpu, aptaujā cilvēkus, kuri brauc pāri robežai, uzdod konkrētus jautājumus, kāda ir viņu attieksme pret Krimas aneksiju, pret Krievijas politiku, vienvārdsakot, viņi pēta, cik tālu drīkst iet.»

Krievijas prezidents Putins šonedēļ tiekoties ar Viskrievijas tautas frontes aktīvistiem negaidīti paziņoja, ka «Krima pievienota Krievijai pēc socioloģisko aptauju rezultātiem.» Aptaujas organizētas slēpti un kādu laiku pirms referenduma . Dati par iedzīvotāju noskaņojumu rādījuši, ka vismaz 80 % Krimas iedzīvotāju vēlas pievienošos Krievijai, un rezultāti bijuši pietiekami augsti, lai tālāk rīkotos secīgi, uzstājīgi un izlēmīgi, paziņojis Putins.

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts: «Es nedomāju, ka Krievija būtu gatava īstenot Krimas scenāriju, tomēr mēs esam NATO. Taču tas, ka Latvijas valdība nevarēs vairs nepievērst sevišķu uzmanību pierobežas reģioniem – tas ir skaidrs.»

Mums zināms, ka pagājušās otrdienas valdības sēdes slēgtajā daļā, ministri vienojušies pasūtīt savu pētījumu sabiedrības noskaņojuma izpētei. No pusvārdiem, ko saka premjerministre, var nojaust, ka valdību uztrauc, cik mūsu valstī dzīvo tādi, kas sliecas atbalstīt Krievijas politiku.

Laimdota Straujuma, Ministru prezidente (Vienotība): «Mēs pagājušajā valdības sēdē esam pieņēmuši lēmumu, ka mēs izdarīsim sabiedrības aptauju par sabiedrības attieksmi pret starptautiskiem jautājumiem. Vairāk es neko negribētu stāstīt, bet tātad mēs lūgsim kompānijas veikt tādus pētījumus, veikt šo iecerēto aptauju.»

- Jūs konkrēti interesē pierobežā dzīvojošo noskaņojums?

«Mums ir mērķa grupas, bet es patiešām negribētu vairāk runāt, tā kā tas bija valdības sēdes slēgtajā daļā, bet ir mērķtiecīgs šis pētījums.»

Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): «Nedaudz, protams, par vēlu, jo kamēr pērkons nav nograndis, mēs neko nedarām, mums ir citas prioritātes! Bet tagad kaut kas tiek darīts. Ir jāsaprot, Krievija pēta, kā viņu Gēbelstipa propaganda ietekmē mūsu cilvēku prātus, un no tā kādi būs pētījuma rezultāti, būs arī atkarīga tālākā Krievijas rīcība.»

Mediju politikas trūkums novedis pie tā, ka pierobežā pieejami Baltkrievijas un Krievijas kanāli, taču nav skatāmas Latvijas televīziju programmas. Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs par pareizu neuzskata arī Krievijas kanālu aizliegšanu. Drīzāk viņš ir pārliecināts, ka ir jāiegulda pašmāju mediju programmu saturā, un jāpiedāvā tās bezmaksas.

Valdis Zatlers, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs (Reformu partija): «Protams, ir arī pozitīvi piemēri – Latvijas radio 4 klausās aiz robežas un nāk vēstules, ka patīk viņu raidījumi, tas ir tas,kas ir jādara, ieroču žvadzināšana vēl būs ilgi, un nezin, kad tas var beigties, bet patiesībā notiek karš par mūsu cilvēku prātiem.»

Var prognozēt, ka Krievijas interese par mūsu pieņemtajiem lēmumiem var tikai pieaugt, jo nākamgad pirmajā pusē norisināsies Latvijas prezidentūra ES. Pērn šo lomu uzņēmās Lietuva. Tikko publicētais Lietuvas drošības policijas pārskats rāda, ka Krievijas vēlme ietekmēt tās politiku un lēmumus šajā laikā īpaši pastiprinājies.

Ar Kaļiningradā izvietota izlūkošanas centra palīdzību Krievija centusies pārtvert Lietuvas iedzīvotāju un amatpersonu telefonsarunas un saraksti. Lai vēlāk tās izmantotu kompromatiem un Lietuvas tēla graušanai. Tāpat Lietuvas drošības dienests konstatējis, ka pērn pieaudzis Krievijas finansējums dažādām nevalstiskām organizācijām un medijiem, ar mērķi rosināt etnisko šķelšanos Baltijā un mākslīgi celtu Krievijas autoritāti Baltijā dzīvojošo krievvalodīgo acīs.

Austrumeiropas politikas pētījumu centrā uzskata, ka valdības pasūtītais pētījums ir mazs solis iepretim Krievijas stratēģiskajiem plāniem. Jo kamēr Latgale būs ekonomiski novājināta, ar iedzīvotāju prātiem ir daudz vieglāk manipulēt.

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts: «Cilvēku ausis ir dzirdīgas uz Krievijas propagandu arī dēļ viņu pašu problēmām, ekonomiskajām, sociālajām. Ir jādomā ne tikai par to Krievijas propagandas lietu, bet arī par citām lietām, kā to Latgales vārīgumu mazināt.»

 
Drauds enerģētikas tirgum

Līdzās globālajām pārbīdēm gāzes biznesā nopietnas izmaiņas sākušās arī Latvijā. Viens no akciju sabiedrības “Latvijas gāze” akcionāriem – Vācijas EO.N Ruhrgas nolēmis pamest Latvijas tirgu. Ekonomikas ministrija vērtē, vai valstij jāmeklē miljoni un akcijas jāatpērk, vai jāļauj, lai par kontrolpaketes turētāju mūsu tautsaimniecībai nozīmīgajā uzņēmumā iegūst Krievijas GAZPROM.

Lasīt tālāk...
 
Latvijas pierobežā Krievija veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem

Latvijas pierobežā Krievija veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem, kas stundas laikā varētu sasniegt Rīgu. Atvaļināts ģenerālis: Latvijas radari Krievijas kaujas helikopterus šobrīd nevarētu pamanīt.

Lasīt tālāk...
 
Ždanoka devusies novērot Krimas referendumu par Eiroparlamenta naudu

Eiropas parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka («Latvijas krievu savienība») ir ķērusies pie krievu nacionālisma un nu jau ar Krievijas mediju palīdzību Latvijas balsstiesīgajiem parāda, cik ļoti atbalsta Krimas okupāciju un padomju savienības atjaunošanu.

Lasīt tālāk...
 
Kremlis ar pensijām un pasēm vilina Latvijas iedzīvotājus pieņemt Krievijas pilsonību

Līdztekus ar kaujas ieročiem un propagandu īstenotajai Krimas okupācijai, Krievija meklē arī citus veidus, kā nostiprināt savu varenību. Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs uz iespējamību, ka Krievija savu armiju varētu ievest arī Latvijā, ja kāda šejienes iedzīvotāju grupa to lūgtu, atbildēja ar īsu frāzi - ,,Nevajag fantazēt. Tā nenotiktu.” Tomēr šķiet, ka Krievijas arsenālā nupat var parādīties jauns ierocis – vairot savu ietekmi šeit un ārvalstīs ar klaju uzpirkšanu – piedāvājot Krievijas pases un pensijas teju katram, kas to vēlas.

Lasīt tālāk...
 
Lai cīnītos ar Krievijas TV propagandu, vēlas grozīt ES direktīvu

Notikumi Ukrainā parāda, ka Krievija aktīvi izmanto masu medijus, lai maldinātu, starptautisko sabiedrību par iebrukumu Krimā. Latvijā ievērojama daļa krievvalodīgu iedzīvotāju ik dienu skatās kaimiņvalsts telekanālu pārraidītās ziņas un lasa interneta portālus. Pašmāju politiķi par to ir manāmi noraizējušies un publiski spriež kā mazināt Krievijas informatīvo klātbūtni mūsu valstī. Tikmēr Latvijas un Lietuvas mediju uzraugi ir bezspēcīgi un nespēj ietekmēt retranslēto kanālu saturu.

Lasīt tālāk...
 
SC deputāti Ukrainā sprieduši kā cīnīties par krievvalodīgo interesēm

Kamēr Kijevas ielās brieda nemieri, Ukrainas parlamentā 3.februārī notika kāda sanāksme. To rīkoja organizācija «Pasaule bez nacisma». Starp viesiem arī Latvijā pazīstamas sejas – antifašistu aktīvists Josifs Korens, Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka, krievu valodas referenduma rīkotājs un pašpasludinātā Nepilsoņu parlamenta līderis Aleksandrs Gapoņenko. Un arī četri «Saskaņas centra» Saeimas deputāti – Sergejs Mirskis, Aleksandrs Sakovskis, Irina Cvetkova un Nikolajs Kabanovs. Viņi diskusijās nepiedalās. Klausās un piekrītoši māj ar galvu. Runā citi. Kā Ukrainā apspiež krievus un ebrejus. Un kā pret to vajadzētu cīnīties.

Lasīt tālāk...
 
Nekā Personīga piedāvā: Uz naža asmens. Nemieri Ukrainā

TV3 raidījuma Nekā personīga komanda kā allaž nebaidās atrasties karstāko notikumu epicentrā, kas šoreiz ir nemieru plosītā Kijeva, Ukrainas galvaspilsēta. Žurnālists Ansis Pūpols un operators Ģirts Straustiņš devušies turp, lai fiksētu šā brīža Ukrainas traģisko notikumu virkni, un ieguvuši daudzus unikālus kadriem un cilvēku stāstus. Atklātas intervijas par ložu sašautiem tuviniekiem krustugunīs, kadri kā armija pamet prezidenta pili un, kā politiķis, bijušais sportists Vitālijs Kļicko dodas pie sabiedrības. Nekā personīga piedāvā: Uz naža asmens. Nemieri Ukrainā jau 10.martā 21:00 kanālā TV3!

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Atgriezties 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Turpināt > Beigas >>

Rezultāti 1 - 13 no 867
Nekā personīga

''Nekā Personīga'' ir pētnieciskās žurnālistikas raidījums. Skatieties katru svētdienu 19:00 TV3 tiešraidē kā arī TV3 Play!

Prieks kopā būt

Prieks kopā būt