Tagad droši varam apgalvot, ka esam arī kosmosā. Pēc vairāku gadu kavēšanās un finansiālām problēmām, pirmo reizi vēsturē Latvijas satelīts sasniedzis kosmosu. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Šajā gadījumā – tiešajā nozīmē.
No 30 satelītiem, kas tajā dienā tika palaisti kosmosā no Indijas kosmodroma, "Venta-1" ziņu par sevi devusi visātrāk.
Aigars Krauze
Galvenais satelīta "Venta-1" projekta koordinators
Starp visām 30 valstīm, man liekas, ka mēs bijām pirmie, kuri uzzināja, ka mūsu satelīts ir dzīvs. Tas bija vēl Indijā. Pēc palaišanas, kādu stundu pēc tam bija pusdienas, un mums jau pa telefonu pienāca īsziņa, ka, lūk, šis satelīts bija pirmais. Mēs teicām "urrā!", vismaz šis kanāls strādā, un tas strādā joprojām līdz šai dienai.
Satelīta atrašanās kosmosā ļaus regulēt kuģu satiksmi ūdeņos, lai, piemēram, starp kuģiem nenotiktu sadursme. Līdz šīm kuģus uz radariem varēja redzēt 20-40 kilometru rādiusā, savukārt satelīts šo rādiusu spēj palielināt līdz vairākiem simtiem kilometru. Tiesa, pētniekiem vēl jāuzlabo komunikācija ar satelītu jeb signāla uztveršana.
Šobrīd jaunieši Ventspils augstskolas radiostacijā jau sākuši mēģināt sūtīt dažādas komandas satelītam "Venta-1". Piemēram, pēc pieprasījuma satelītam būs jāinformē par temperatūru uz borta, kā arī baterijas spriegumu.
Latvijas satelīta palaišana kosmosā nozīmē, ka šobrīd savi Zemes mākslīgie pavadoņi ir visām trim Baltijas valstīm. Kosmosa tehnoloģiju entuziasti atzīmē, ka kopš 23. jūnija, kad 30 dažādu valstu satelīti tikuši palaisti kosmosā, starp valstīm notiek cieša sadarbība, tostarp palīdzot atrast satelītus kosmosa dziļumos.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Gints Dreifogels
Kosmosa komunikāciju inženieris
Pienāca informācija, ka Lietuvas kolēģiem negaisa laikā sabojāta radioaparatūra, un mēs varam būt viņiem atbalsta stacija tādā veidā, uztverot radiosignālus un viņu satelītu mūsu stacijā.
Mums igauņi bija ļoti atsaucīgi un palīdzēja starta dienā ar telemetrijas datiem, atsūtīja, ka satelīts ir dzīvs
Endija Briede
Kosmosa komunikāciju inženiere
Mums ļoti palīdz arī vietējie radioamatieri, kas arī ļoti svarīgi, jo kad mums pašiem kaut kas nestrādā vai arī neesam uz vietas, tad ir radioamatieri, kas it sevišķi ir ļoti aktīvi pēc darba laika vakaros. Tas mums arī liels atbalsts no vietējiem
"Latvijas satelīta palaišana ir mazs solis cilvēcei, taču patiesi liels mūsu valstij. Kaut gan neesam un diez vai tuvākajā nākotnē kļūsim par kosmosa lielvalsti, šajā jomā mums ir daudz perspektīvu," akcentē Aigars Krauze. Latvijas speciālisti ir pieprasīti arī citu valstu projektos. Arī "Ventas-1" projekta galvenais vadītājs un tehnisko lietu izpildītājs Indulis Kalniņš strādā Brēmenes Tehniskajā universitātē.
Aigars Krauze,
Galvenais satelīta "Venta-1" projekta koordinators
Perspektīvas ir, es personīgi necenšos afišēt, ka Latvija tagad būvēs satelītus. Tas varbūt nav pašmērķis. Bet tas, ka mēs iesaistāmies atsevišķās nišās šajā kosmosa tehnoloģijās, tā ir taisnība. To dara elektronika, tas ir viens – ko mēs darām. Igauņi būvē savu otro satelītu, un viņiem ir nepieciešama ātrdarbīga, kvalitatīva šī sakaru sistēma, faktiski to būvē mūsu jaunieši.
Tomēr ar "Ventas-1" palaišanu orbītā nekas nebeidzas. Darba plānā ir ne tikai daudz zinātnisko pētījumu, bet arī daži svarīgi birokrātiski soļi, tostarp Latvijas satelīta reģistrēšana starptautiskajā kosmosa objektu datubāzē.
Kosmosā palaists pirmais Latvijas satelīts "Venta-1"
