Vējonis: Daudzās pēdējo mēnešu tikšanās ir apstiprinājušas ASV nelokāmo uzticību NATO un Baltijas valstīm
"Mēs esam kopā ar jums," – šādu vienkāršu ziņu pirmdien, 31. jūlijā, visu triju Baltijas valstu prezidentiem nodeva ASV otrā augstākā amatpersona Maiks Penss, kurš šajās dienās uzturas vizītē Igaunijā.
Donalds Tramps iepriekš apšaubīja vajadzību tik tiešām aizstāvēt Baltijas valstis no kaimiņu agresijas, tādēļ ASV viceprezidents īpaši uzsvēra, ka ziņu "mēs esam ar jums" Baltijas nācijām viņam esot licis nodot tieši Tramps.
Jau kopš 2014. gada, kad vizītē Tallinā ieradās toreizējais ASV prezidents Baraks Obama, Igaunija izvirzījusies par iecienītāko augstu ASV amatpersonu galamērķi Baltijas reģionā. Šogad te jau pabijuši ASV NATO spēku galvenais ģenerālis un ASV Kongresa spīkers Pols Raiens. Tagad divu dienu vizītē Tallinu apmeklē viceprezidents Maiks Penss.
Prezidentu tikšanās bija rūpīgi izplānotas. Vispirms, kameru klikšķu pavadībā, pie muzeja ieradās Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, viņai sekoja Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis, bet pēc dažām minūtēm viņiem pievienojās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida un Penss, kuri iepriekš bija devušies pastaigā pa Igaunijas Ārzemju mākslas muzeja dārzu. Tad prezidenti nozuda muzejā, kur aptuveni pusotru stundu pavadīja sarunās, bet pēc tam sniedza īsu preses konferenci. Iespēja uzdot jautājumus mediju pārstāvjiem netika dota.
Daudzās pēdējo mēnešu tikšanās ir apstiprinājušas ASV nelokāmo uzticību NATO un Baltijas valstīm. Mēs par to esam pateicīgi.
Pēc ietekmīgās ASV domnīcas RAND aprēķiniem, iebrūkoši Krievijas spēki Tallinu varētu sasniegt tikai 36 stundās. Kombinācijā ar šoruden Baltkrievijā plānotajām milzīgajām militārajām mācībām "Zapad", kurās tiks izspēlēts uzbrukuma scenārijs NATO un Trampa pirmsvēlēšanu izteikumiem par draudzību ar Krieviju, diplomātiskajās aprindās vajadzība pēc iespējami augstāka līmeņa ASV amatpersonas vizītes, kā arī atkārtotām garantijām par alianses kopīgās aizsardzības pakta spēkā esamību šķita acīmredzama. Tās Penss arī sniedza, uzsverot, ka viņu šurp atsūtījis Donalds Tramps, lai nodotu Baltijas tautām ziņu, ka ASV vienmēr ir bijusi, ir un būs ar tām.
Kad jūsu balsis pacēlās dziesmotajā revolūcijā, mēs pievienojāmies korim no attāluma. Brīvības vārdā. Kad jūs sadevāties rokās Baltijas ceļā, mēs stiepām jums pretī savas rokas no ceļa otras puses. ASV tauta vienmēr ticēja, ka jūs atgūsiet savu vietu brīvo nāciju saimē. Un jūs to izdarījāt.
Viņš Baltijas valstis nosauca par piemēru citām NATO dalībniecēm un pateicās par dalību alianses misijā Afganistānā. Galvenais uzsvars Pensa uzrunā bija uz Krievijas radītajiem draudiem Baltijas valstu drošībai. Par tiem Penss runāja pat ļoti tieši. Piemēram, Kongress pieņēmis likumu par stingrākām sankcijām pret Krieviju, uz ko Putins atbildējis ar paziņojumu, ka darbs būs jāzaudē vairāk nekā 700 ASV diplomātiskā korpusa darbiniekiem Krievijā. Penss sacīja, ka tas neietekmēs ASV apņēmību aizstāvēt Krievijas kaimiņus.
Skaidrībai, – mēs ceram uz labākām attiecībām ar Krieviju, bet nesenie Krievijas diplomātiskie soļi neiedragās ASV apņēmību aizstāvēt savu un savu sabiedroto drošību. Prezidenta Donalda Trampa vadībā ASV stingri stāv aiz NATO piektā panta savstarpējās aizsardzības garantijām. Uzbrukums vienam no mums ir uzbrukums visiem.
Igaunijas, kā ASV amatpersonu galamērķa izvēle šādu paziņojumu sniegšanai ir izskaidrojama vienkārši. Tā jau ilgstoši aizsardzībai tērē vismaz 2% iekšzemes kopprodukta. Igaunijas prezidente šo faktu neaizmirsa atgādināt.
Jau kopš mūsu neatkarības cīņām, kad ASV mums sniedza palīdzību, mēs esam zinājuši, ka varam uz tām paļauties. Bet mēs ne tikai paļaujamies, mēs dodam savu artavu. 22 no 25 neatkarības gadiem mēs piedalāmies starptautiskās miera misijās, mēs palīdzam kiberdrošības jomā. Mēs neesam tikai drošības patērētāji, bet arī radītāji.
Svētdien, 30. jūlijā, Pensam tiekoties ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu, Igaunija spēra vēl soli tālāk un lobēja ideju par ASV pretraķešu sistēmas "Patriot" izvietošanu savās militārajās bāzēs. ASV gan līdz šim vairījusies dot konkrētus solījumus par to. Latvija un Lietuva tikmēr atgādināja, ka nākamgad sasniegs NATO prasīto militāro tēriņu līmeni un uzsvēra arī ekonomisko sadarbību, piemēram, ASV sašķidrinātās gāzes piegādi Lietuvai.
Pirms mēs atklājām sašķidrinātās gāzes termināli, Lietuva par gāzi Krievijai maksāja par 40% vairāk nekā Vācija. Krievija energoresursus vienmēr ir izmantojusi politiskām manipulācijām. Tādēļ mūs priecē ASV Senāta pieņemtās sankcijas pret Krievijas energosektoru, un ceru, ka prezidents Tramps tās atbalstīs.
Jāpiebilst, ka šī Baltijas valstu prezidentiem bija otrā tikšanās ar ASV viceprezidentu šogad. Iepriekš viņi bija tikušies neformālā sanāksmē februārī Minhenes drošības konferences laikā.
Foto: Pensa un Baltijas prezidentu tikšanās
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!




