Latviešu izcelsmes ASV rakstniece Nesaule izdod grāmatu par kara nestajiem pārdzīvojumiem un cilvēku attiecībām
Rīgā ieradusies latviešu izcelsmes ASV rakstniece Agate Nesaule. Angļu valodas profesore plašāk pazīstama kļuva pirms 20 gadiem, kad publicēja skaudru autobiogrāfiju par karā un trimdā piedzīvotajām šausmām.
Grāmata "Sieviete dzintarā" ASV tika augstu novērtēta un godalgota. Tagad Nesaule dzimtenē atgriezusies ar jaunu darbu – romānu "Zudušie saulgrieži".
Savas grāmatas profesore un rakstniece Nesaule raksta angļu valodā. Šajā mēlē viņa arī ikdienā runā un domā, jo kopš 20 gadu vecuma dzīvo Amerikā. Dzimteni mācītāja Nesaules ģimene pameta Otrā pasaules kara beigās. Toreiz Agatei bija vien seši gadi. Bēgļu gaitās pārdzīvots tik daudz, ka atklāti par to runāt viņa varēja vien pie 60 gadu sliekšņa.
Man bija ārkārtīgi liels kauns un bēdas par to, kas bija noticis. Bet es jau septiņu gadu vecumā zināju, ka man tas ir jāatceras un ka man ir pienākums kaut ko darīt tālāk, bet es nezināju, kā un kad.
Pirmā grāmata – "Sieviete dzintarā" – profesorei atnesa rakstnieces slavu. Tajā viņa atklāti runāja ne vien par šausmām, kas piedzīvotas kara laikā, bet arī par ne mazāk traģisko dzīvi pēc tā, kad bija jāiemācās tikt pāri baiļu, kauna un dusmu sajūtai. Grāmata vienlaikus ir stāsts par mātes un meitas attiecībām un trimdu. Nu vēl pēc 20 gadiem rakstniece tēmu turpina. Šoreiz ne ar autobiogrāfiju, bet gan romānu. "Šī grāmata ir par to, kā sievietes draudzējas, kā draudzība var palīdzēt. Un arī kādas ir komplikācijas un kā draudzības var izjukt."
Lai gan Nesaules darbu lasītāju pulks ir raibs, galvenokārt, viņa tos adresē latviešiem. Tiesa, tieši viņi bija iepriekšējā darba lielākie kritiķi. "Man ir drusku bail, jo es rakstu par tādām tēmām, par kurām nemaz tik daudz latviešu nav rakstījuši, un varbūt būs cilvēki, kam nepatiks. Bet es ceru, ka tomēr būs lasītāji," pieļauj rakstniece.
Tomēr pāri bailēm, ka paliks nesaprasta, Nesaulei ir pienākuma sajūta neklusēt par sev labi zināmo pasauli un notikumiem. Tādēļ Latvijā viņa ieradusies ne vien ar savu jaundarbu, bet arī dāvinājumiem Okupācijas muzejam.
Es ziedoju mana tēva mācītāja Pētera Nesaules amatrīkus. Kad mēs nokļuvām krievu zonā, viņi atņēma visus sudraba traukus. Bet otrā nometnē viņam kāds tos izgatavoja no koka un nokrāsoja sudraba krāsā.
Bez pieminētajiem baznīcas piederumiem, rakstniece arī dāvāja sava tēva rūpīgi dokumentēto bilžu albumu un ziedojumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
