Ārzemju cietumos pabijušajiem valstspiederīgajiem nav naudas mājupceļam; valsts to mēdz aizdot

"Daļa šo aizdevumu ir izsniegta personām, kas ir izcietušas ilgstošus sodus brīvības atņemšanas iestādēs. Būsim objektīvi – tie ir cilvēki, kas ir zaudējuši visu, tostarp arī ģimeni. Viņiem nav tuvinieku, kas varētu aizdot naudu, līdz ar to viņi noslēdz ar valsti līgumu un aizņemas šos līdzekļus," stāsta Ārlietu ministrijas (ĀM) Konsulārā departamenta direktore Guna Japiņa.

Kopumā pērn valsts 14 gadījumos lēmusi par naudas aizdošanu, piešķirot 9080 eiro.

Brazīlijā vien šobrīd ieslodzījuma vietās atrodas ap 30 narkokurjeri no Latvijas. Īpaši bargi sodi par narkotiku pārvadāšanu draud arī Dienvidaustrumāzijas valstīs. Piemēram, mūža ieslodzījums par narkotiku pārvadāšanu šobrīd draud kādam Latvijas valstspiederīgajam Šrilankā. Tikmēr izvairīties no nāvessoda izdevies kādai sievietei, kura, arī pateicoties diplomātiskiem pūliņiem, šobrīd jau atgriezusies dzimtenē. Arī viņai pēc vairākiem cietumā pavadītiem gadiem atpakaļceļa biļetei trūkusi nauda.

Vairumā gadījumu valsts naudu aizdod tiem, kas ārzemēs atbrīvojušies no ieslodzījuma vietām, taču ārkārtas situācijas mēdz būt dažādas. "Ir formēts aizdevums arī personām, kas ir vēlējušās atgriezties Latvijā no Venecuēlas, bet nekārtoja to repatriācijas kārtībā, kas laikam ir sarežģīti vai dotam gadījumam nebija piemēroti, bet kārtoja valsts aizdevumu," teica ĀM Konsulārā departamenta direktore.

Naudas aizdošanas mehānisms Latvijā darbojas kopš 2012. gada. Šajā laikā pieņemts 161 lēmums un aizdoti 44 645 eiro.

Lielākā daļa līdzekļu jeb 30 640 eiro nav atdoti. Šajos gadījumos nākas piesaistīt tiesu izpildītājus.

"Jārēķinās vienmēr ar summu, kuru mēs atpakaļ vairs nekad nedabūsim. Latvijas valstspiederīgie nav nekādā veidā unikāli, jo arī citu valstu pieredze liecina, ka atmaksāta tiek tikai neliela daļa no šiem aizņēmumiem," neslēpj ĀM pārstāve.

ĀM atgādina, ka gadījumā, ja valstspiederīgais ārvalstīs apcietināts, valsts nevar būt advokāta vietā un sniegt juridisko palīdzību, bet tikai sekot līdzi, lai pilsoņa tiesības tiek ievērotas un nenotiek diskriminācija.

Kopumā aizvadītajā gadā nedaudz palielinājies to Latvijas valstspiederīgo skaits, kuri ārvalstīs aizturēti vai apcietināti. 2018. gadā ārvalstīs aizturēti 652 valstspiederīgie, 2017. gadā – 578 personas.