Pirmdien Rīgā svin Latvijas Ārlietu dienesta simtgadi. Tam par godu izveidota izstāde, kas sniedz ieskatu Latvijas vēstures nozīmīgākajos notikumos un iepazīstina ar Ārlietu dienesta devumu valsts izveidē.
Par Ārlietu ministrijas izveides datumu tiek uzskatīts 1919. gada 29. jūlijs, kad pirmais Latvijas ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics izdeva pavēli par pirmo ierēdņu iecelšanu amatos Ārlietu ministrijā. Pēc tam pakāpeniski tika veidota ministrijas struktūra – departamenti un nodaļas.
Tas notiek nepilnu gadu pēc Latvijas valsts dibināšanas. Ministrija sāk veidot Latvijas pārstāvniecības ārzemēs un noteikt valsts ārpolitikas virzienus. Pateicoties Latvijas diplomātiem, 1921. gada 26. janvārī Parīzē citas valstis Latviju atzīst arī de iure.
Diplomātiskais un konsulārais dienests pilnā apjomā darbu turpināja līdz valsts okupācijai 1940. gada jūnijā. Tomēr arī okupācijas apstākļos Latvijas diplomāti un konsulāri turpināja darbu Rietumvalstīs, pusgadsimtu atgādinot pasaulei, ka Latvija nav zaudējusi savu de iure statusu.
90. gados, veidojoties atjaunotajam Ārlietu dienestam, liela nozīme ir tiem sūtņiem un diplomātiem, kas darbu nebija pārtraukuši. Atkal sākās dinamisks laiks, kurā Latvija iestājas dažādās starptautiskās organizācijās – ANO, vēlāk arī NATO un Eiropas Savienībā.
Ārpus Rīgas izstāde par Latvijas Ārlietu dienesta simtgadi pirmo reizi būs skatāma 19. septembrī Tukuma Mākslas muzejā. Tukums kā pirmā izstādes apskates vieta ir izvēlēta, jo ar šo pilsētu ir saistīts pirmā Latvijas ārlietu ministra vārds. Izstāde pa Latviju ceļos līdz pat 2021. gada janvārim, kad apritēs 100 gadu, kopš Latvijas de iure atzīšanas.
