Dažāda līmeņa slimnīcām būs jāslēdz reģionālās sadarbības līgumi

Tā droši vien ir loģiski pareiza atbilde uz hronisko naudas un ārstu trūkumu veselības aprūpē, savukārt LNT Ziņas pētīja, kā uz to reaģē iedzīvotāji un pacienti, kuri, gluži kā likums, izvēlas iespēju ārstēties iespējami tuvu mājām? Kā dažāda līmeņa medicīnas iestādēm veicas ar sadarbību un vai "līmeņošana" nenozīmē, ka kvalificēta ārsta palīdzība kļūst arvien tālāka?

Ar šā gada 1. aprīli visas slimnīcas tika sadalītas piecos līmeņos. Pirmo, viszemāko līmeni, ieguva piecas slimnīcas: Līvānu, Aizkraukles, Bauskas, Limbažu, Ludzas medicīnas centrs. Tās sniedz diennakts neatliekamo palīdzību un nodrošina uzņemšanu terapijas nodaļa.

Otrais līmenis ir piešķirts četrām slimnīcām: Alūksnes, Preiļu, Tukuma un Krāslavas. Tās nodrošina ne tikai ātro palīdzību, bet arī vēl divus obligātos profilus: terapiju un ķirurģiju.

Trešā līmeņa slimnīcas nodrošina jau piecus obligātos profilus: terapiju, ķirurģiju, ginekoloģiju, grūtniecību, dzemdību aprūpi un pediatriju. Tādas slimnīcas Latvijā ir septiņas: Cēsu, Madonas, Dobeles, Jūrmalas, Ogres rajona, Kuldīgas un Balvu+Gulbenes apvienība.

Ceturtajā līmenī ierindotas reģionālās slimnīcas un tādas pašlaik arī ir septiņas: Liepājas, Daugavpils, Valmieras, Ziemeļkurzemes Jelgavas, Rēzeknes un Jēkabpils. Tām ir 13 obligātie profili, tajā skaitā arī sarežģītas manipulācijas.

Savukārt augstākajā, piektajā līmenī, ierindotas trīs universitātes slimnīcas: Rīgas austrumu, Stradiņa un Bērnu. Tajās ir 22 obligātie profili un tiek veiktas sarežģītākās operācija, kā arī dārgākais terciārās aprūpes pakalpojums.

Interesanti, ka stacionāri Saldū un Siguldā – palika ārpus līmeņošanas. Saldus nesasniedza pat pirmo līmeni, jo nespēj nodrošināt neatliekamo palīdzību režīmā 24/7. Savukārt Siguldas slimnīcai pietrūka lai  sasniegtu otro līmeni, un tai tika piešķirta specializācija dzemdniecībā.

Pensionāre Regīna Pavlovska uz Limbažu slimnīcu atbrauca no Liepupes pagasta. Viņa ir hroniskās aprūpes nodaļas paciente, kas pirms gada tika atvērta Limbažos: "Ja dakteri pasūta, tad tiek šeit, Limbažos. Bet ja izsauc ātros, tad tik uz Valmieru ved. Lūk, tā ir. (LNT: Bet kā labāk?) Labāk ir šeit – tuvāk mājām. Bet vispār mani nav sevišķi kas ved. Un es esmu ļoti švaka staigātāja. Un tā kā tas onkulis arī 86 [gados]. Viņš ir diezgan ņiprs. Uz Limbažiem viņš mani atved. Bet uz Valmieru man bailīgi viņu vest. Likt. Jo maz kas ar viņu ari var notikt ar to onkuli."

Apārstēt hroniskas kaites uz šejieni brauc pacienti no dažādiem novadiem. "Te ir māju sajūta. Māsiņas ir fantastiskas. Dakterīte Viziņa un Čapkovska – nu, saulītes. Kā lai šeit nebrauc," stāsta Anta Grāvīte, paciente no Ādažiem.

Pateicoties reformai, Limbažu slimnīca pēc desmit gadu pārtraukuma atguva diennakts stacionāra statusu. Atbilstoši pirmajam līmenim, tā sniedz neatliekamo palīdzību un terapeitisko aprūpi, kā arī kā izvēles profilu nodrošina hronisko pacientu ārstēšanu.

"Tas guvums ir tas, ka pacienti hroniski var ārstēties tuvāk savai dzīves vietai. Un tāpēc mēs arī labprāt šo pakalpojumu pieņēmām, mums nācās mainīt savu struktūru, mums nācās meklēt jaunus darbiniekus atvērt jaunas darba vietas. Mēs arī atjaunojām nodaļu, kurā bija aizvērta un mēs bijām izīrējuši šo nodaļu," norāda Limbažu slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Liene Česle.

Limbažu slimnīca ir daļa no dažāda līmeņa stacionāru sadarbības pilotprojekta. Tā ietvaros sadarbības līgumu ar Vidzemes slimnīcu noslēdza arī Alūksnes, Cēsu un Smiltenes slimnīcas. Limbaži  šajā pieciniekā specializējās uz hronisko pacientu aprūpi.

Limbažu hroniskās aprūpes nodaļā ir 26 gultasvietas un pašlaik gandrīz visas ir aizņemtas. Bet rīt nāks klāt vēl trīs pacienti, kuri pabeigs intensīvas ārstēšanās kursu Vidzemes slimnīcā.

Saskaņā ar pašreizējo regulējumu, lai saņemtu pilnvērtīgu finansējumu, pēc operācijas cilvēks būtu jāizraksta nedēļas laikā, un pēc tam vēl desmit dienas viņš var turpināt ārstēšanos kādā hronisko pacientu nodaļā. Vidzemes slimnīcas vadība atzinīgi novērtē iespēju pēc iespējas ātrāk atbrīvot gultas no hroniskiem pacientiem. Tomēr kopumā līdz pilnīgai saskaņai sadarbības partneri vēl nav nonākuši.

"Mēs kā slimnīcas tomēr esam ļoti dažādās attīstības stadijās. Un reizēm ir kolēģi, kam ir šis redzējums vairāk tāds, citi kam ir līdz šim redzējumam vēl kāds laiks jāpaiet, lai izprastu šo redzējumu," norāda Vidzemes slimnīcas Valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs.

Reģionālās slimnīcas vadītājs ir pārliecināts: veiksmīgas sadarbības pamatā ir savstarpējais izdevīgums. "Jāatrod tas viņu teiksim sarunu apjomu ar ko mēs varētu ieinteresēt. Cēsis ir ieinteresēti sadarboties IT jomā. Mēs ar Cēsīm arī plānojam nākotnē attīstīt neirologu konsultācijas telemedicīnas jomā."

Viens no vissāpīgākajiem jautājumiem reģionālajā sadarbība ir pacientu un ārstu transportēšana. "Pat aprēķinus esam veikuši ka mums dažos gadījumos pat izdevīgāk ekonomiski būtu aizbraukt pakaļ ar busiņu, šos cilvēkus paņemt, atvest, nekā ārstu sūtīt kaut kur teiksim uz kabinetu, kur viņam nav atbilstoša infrastruktūra, un vide pieņemt pacientus. Jo pa šo laiku, kamēr viņš pārvietojas, viņš jau varētu apkalpot divus trīs cilvēkus," norāda Vidzemes slimnīcas Valdes priekšsēdētājs.

Alūksnes slimnīca atrodas vistālāk gan no reģionālās slimnīcas, gan no galvaspilsētas universitātes slimnīcām. Līdz Valmierai no šejienes ir jāmēro 119 kilometri, līdz Rīgai – 204 kilometri.

Valsts Ziemeļu pierobežā ir izveidota sava veida autonomija. Alūksnes slimnīca ieguvusi otro līmeni, lai gan pateicoties daudzajiem izvēles profiliem, jau esot stipri pietuvojusies trešajam. Šeit pat tiek nodrošināts datortomogrāfijas pakalpojums.

"Mūsu pienākums ir sniegt neatliekamo palīdzību tad, kad tā ir vajadzīga, un atbilstošā līmenī. Un diagnosticēt problēmu un ja mēs redzam, ka pacienta stāvoklis ir stabilizēts, bet viņam ir nekavējoties vajadzīga tālākā ārstēšana augstākā līmeņa slimnīcā, tad to mēs arī izdarām. Un tā mēs esam strādājuši visus gadus. Tā ka mūsu darbībā šis līmenis neko nemaina," skaidro Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Maruta Kauliņa.

Kopš Gulbenes slimnīca pārstāja sniegt neatliekamo palīdzību, pacientu skaits Alūksnes slimnīcā stipri pieauga. Kā uz tuvāko stacionāru pēc traumatoloģijas profila, uz šejieni tiek vesti akūtie pacienti pacienti no vairākiem novadiem, kopumā apmēram 3000 cilvēku gada. Palielinoties acu traumu skaitam, slimnīca plāno pieņemt darbā arī okulistu, kuru nepieciešamības gadījumā varētu izsaukt no Rīgas uz konsultāciju. Savukārt uroloģijas jautājumos Alūksni konsultē ārsti no Valmieras. Kopumā Reģionālo sadarbību slimnīcas vērtē pozitīvi.

"Ideja ir laba. Jo tās sarunas, kas mums ir bijušas, jau ir atkārtoti kādi 4 raundu sarunu, tad ir par to saprast mums kopējo. Neuzskatīt vadošo slimnīcu vai blakus slimnīcu par kaut kādu, kas cenšas atņemt kaut kādu pakalpojumu. Jo skaidri vajag sarast: ko mēs varam uz vietas, un to mēs arī zinām, ko mēs arī nedarīsim. Piemēram, mēs nedarīsim neko tādu, ko var darīt Valmiera, piemēram, uroloģijas joma," teic Alūksnes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

"Tam vairāk ir pozitīva ieskaņa, nekā negatīva. Mēs neesam neko pasliktinājuši. Mēs dažas lietas esam uzlabojuši. Un varbūt šajā gadījumā arī mazajiem partneriem ir izdevīgi ka ir lielā partnera atbalsts, jo mēs vara, palīdzēt šādas tāda lietas varbūt reģionā noturēt. Ir svarīgi domāt par Vidzemes reģionu. Reizēm Rīga uz mums skatās tā kā uz laukiem, jo mums ir izdarīts tas, lai Vidzemes cilvēkiem nebūtu uz Rīgu jābrauc," saka Vidzemes slimnīcas Valdes priekšsēdētājs.

"Tieši pacientu plūsmas nodrošināšanai tā sadarbība mums ir ļoti laba. Un mums gribētos tā, lai… Mēs nepretendējam un neatliekamās palīdzības stacionāru, kā piemēram ir Vidzemes slimnīca, kas ir reģionāla slimnīca, mēs darām to darbiņu, kas ir mūsu. Tā ir aprūpe un mēs gribētu, lai to arī saglabā. Jo tik daudz pārmainu cik Limbažu slimnīca ir šo 10 gadu laikā piedzīvojusi," norāda Limbažu slimnīcas veselības aprūpes vadītāja Liene Česle.

Saskaņā ar Veselības ministrijas plānu, ar laiku šādi sadarbības līgumi ar reģionālajām slimnīcām būs jānoslēdz visiem stacionāriem. Bet pirms tam iecerēts pārbaudīt slimnīcu atbilstību izvēlētajam līmenim.

"Mums ir informācija kas liecina, ka slimnīcas kas ir visai optimistiski pieteikušās piemēram uz traumatologu vai ķirurgu profilu nodrošināšanu, šo pakalpojumu sniedz ar milzīgu izdomu un kombinēšanos, pieaicinot speciālistus no Rīgas vai citām slimnīcām, un faktiski ir pamats domāt, ka šis nav īsti pilnvērtīgs pakalpojums, jo ārsts tur ierodās vai nu uz īsāku laiku, nekā tas būtu noteikts līgumā ar NVD, vai savukārt pārstrādājies pēc vairāku dienu dežūrām, kas savukārt signalizē ka kvalitāte varētu tikt ietekmēta," norāda veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tā lielākā nevarība ir tur, ka nav tā personāla. Un lai nodrošinātu šo te līmeni, slimnīcas mainās savā starpā ar personālu, jo kopējais ārstu trūkums ir vairāk kā 2000 pēc Pasaules bankas ziņojuma," saka Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

Tomēr Slimnīcu biedrība iebilsts pret pacientu plūsmas centralizāciju, jo tas būtu pret iedzīvotāju interesēm. "Pieprasījums jau pēc tiem pakalpojumiem saglabājas. Tas, ka tur nav ārsta tanī brīdī un viņš atbrauc no cita reģiona vai no Rīgas universitātes slimnīcas, tas jau to pieprasījumu nemazina," vērš uzmanību Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.

LNT aptaujātie pacienti arī atzīst, ka lābāk esot ārstēties tuvāk mājām. Iespējamā slimnīcu līmeņu pazemināšanai varētu būt arī finansiālā ietekme. Jo augstāks līmenis nozīmē vairāk profilu, tātad arī lielāku pacientu plūsmu.

"Finansējums veidojās no maksājumiem, kas tiek aprēķināti atbilstoši ārstēto pacient skaitam šajos profilos. Kā arī no šīm specialitātēm, kurā tad attiecīgās slimnīcās nodrošina ārstu dežūras," pauž NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktore Alda Reinika.

Pašlaik starp pirmā līmeņa stacionāriem viszemākais finansējums ir Limbažu slimnīcai – 784 tūkstoši eiro gadā. Savukārt piekto līmenī visvairāk saņem Rīgas Austrumu universitātes slimnīca – gandrīz 91 miljonu eiro gadā. Slimnīcu finansēšanai kopumā šogad ir plānoti vairāk kā 412 miljoni eiro.