Bondars neesot informēts par arodbiedrību iebildumiem budžetā un nepietiekamo dialogu

Vaicāts par arodbiedrību publiski paustajām bažām, ka, palielinot neapliekamo minimumu, nepaceļot minimālo algu, cietējas būs ģimenes ar bērniem, kā arī to, ka trūkst sociālā dialoga, politiķis teica, ka par šo tēmu būtu jārunā ar valdību, vienlaikus līdz viņam personīgi arodbiedrības ar šādu ziņu nav nākušas un neesot arī teikušas, ka ir nepietiekošs dialogs.

Viņš noteica, ka vēl pirms trim gadiem, skatot valsts budžetu, deputātu kvotās, kas šogad nav, tika sadalīti 27 vai 28 miljoni eiro, pietika nauda "gan čūskām, gan pērtiķiem Rīgas Zooloģiskajā dārzā", un "tad tā kliegšana bija daudz mazāka, un viss bija saskaņots, viss bija kārtībā".

Vaicāts, kādi arodbiedrību ieteikumi ir ņemti vērā nākamā gada valsts budžetā, viņš nosauca mediķu algu palielināšanu un izdevumu palielināšanu izglītības sektorā. Pārvaicāts, kādi koriģējoši ieteikumi ņemti vērā, viņš sacīja: "Es neesmu tādus koriģējošos ieteikumus dzirdējis, vismaz līdz Budžeta komisijai tie noteikti nav atnākuši, mutiski nav atnākuši".

Kā vēstīts, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns pirmdien intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" pauda, ka šajā koalīcijā politiskās vienošanās automātiski tiek īstenotas, pat, ja tā ir sociāla vai ekonomiska kļūda, turklāt nākamā gada budžetā ģimenes ar bērniem būšot simtprocentīgas cietējas.

Kā piemēru viņš minēja plānoto bezdarbnieka pabalsta izmaksas laika un apmēra samazināšanu, uzsverot, ka Satversmes riskus redz Saeimas Juridiskais birojs, banku eksperti, arodbiedrības un darba devēji, bet "vienalga tas tiek ignorēts, tas tiek īstenots, jo tāda ir politiskā vienošanās".

Tāpat, viņa skatījumā, ģimenes ar bērniem nākamā gada budžetā būs "simtprocentīgas cietējas". Viņš sacīja, ka neapliekamo minimumu plānots celt par 50 eiro, tam atvēlot 32 miljonu eiro, tai pat laikā "šie 50 eiro netrāpīs ļoti būtiskai sabiedrības daļai – tiem, kuriem ir bērni".

"Palielināt neapliekamo minimumu, nepaceļot minimālo algu, nozīmē neko viņiem neiedot. Tātad mēs praktiski nerisinām nekādus demogrāfijas jautājumus, bet vienkārši pasludinām skaistu mērķi un neīstenojam to uz lielu sabiedrības daļu," norādīja Baldzēns.

Arodbiedrības ieskatā, pakāpeniski būtu jāpalielina gan neapliekamo minimumu, gan minimālo algu, kā to dara Lietuvā un Igaunijā.

"Valdība vienreiz izdomāja, ka trīs gadus no vietas nemainīs nodokļus un minimālo algu, bet Igaunijā un Lietuvā trīs gadus no vietas minimālā alga tiek paaugstināta," sacīja Baldzēns, uzsverot, ka atšķirība ir milzīga.

Baldzēns atgādināja, ka nav ņems vērā arodbiedrības lūgums pirms valsts budžeta projekta izskatīšanas otrajā lasījumā sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdi, lai pārrunātu šos un citus jautājumus.

Saruna ar Mārtiņu Bondaru