Birzgales pagastā pabeigta autoceļa Bauska-Aizkraukle posma rekonstrukcija. Vienā pusē ir nesen klāts asfalts, otrā pusē – privātīpašums Daugavas krastā. Zemesgabala saimniece ir sašutusi, jo uzstādīto aizsargbarjeru dēļ ir liegta pieeja teritorijai.
Anita sevi par birzgalieti dēvē jau kopš bērna kājas. Ceļa vienā pusē atrodas māja, bet pāri ceļam – gleznaina vieta likteņupes krastā, kur izbūvēts pagrabs un iekopts neliels lauks.
Anita
birzgaliete slazdā
Jā, glabājām šeit ievārījumus un kartupeļus, un visu pārējo. Šobrīd pēc ceļa rekonstrukcijas ir nepārtraukta barjera. SIA "Via" būvdarbu vadītājs Mārtiņš sacīja, ka šāds risinājums ir tāpēc, lai pasargātu pagrabu. Jā, pagrabs ir tiešām pasargāts, es to novērtēju, tajā iekļūt es vairs nevaru. Bija nobrauktuve, kur mēs braucām ar smago tehniku, lai pļautu laukus, lai apstrādātu kartupeļu, burkānu lauku. Un viss mums te funkcionēja. Šobrīd – nu, nekā.
Līdz pat pirmajiem zemes darbiem Anita pat nenojauš, ka pie viņas mājas notiks būvniecība. Birzgaliete ļoti pārdzīvo, ka neviens speciālists iepriekš neapjautājas, vai šeit būtu nepieciešama nobrauktuve.
"Man arī nebija iespējas iepazīties ar projektu un risinājumu, kāds tas būs. Sakarā ar to es nevarēju nekādas izmaiņas ieteikt. Es neko par to nezināju, līdz beigās sapratu, ka ir tas, kas ir, viss ir ciet," turpina zemesgabala saimniece.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Anitas īpašumu Daugavas krastā sadala maza upīte. Zemesgabala vienā pusē atrodas nobrauktuve, kas jādala ar kaimiņu. Savukārt otrā pusē situācija ir sarežģītāka.
"Turpmāk es nevarēšu uzturēt. Acīmredzot aizaugs ar krūmiem, jo nobraukt ar smago tehniku es nevaru, ceļš ir pacelts. Es traktoristam nevaru likt tur braukt," raizējas Anita.
Ceļa rekonstrukcijas laikā uzbērts paaugstinājums, izveidots arī grāvis. Un līdzšinējā ērtā pieeja laukam vairs nav iespējama. Tagad Anitai ir jāmēro ceļš līdz pat Jaunjelgavai. Un, lai nokļūtu līdz savam laukam, jāšķērso citu privātīpašnieku zemes.
"Es vērsos arī pie "Latvijas Valsts ceļu" Aizkraukles nodaļas. Zvanīju nodaļas vadītājam. Viņš piedāvāja risinājumu izbūvēt man nobrauktuvi par saviem līdzekļiem. Es neuzskatu, ka man būtu jāizbūvē nobrauktuve par saviem līdzekļiem," atklāj birzgaliete.
Raivis Bricis
"Latvijas Valsts ceļu" Aizkraukles nodaļas priekšnieks
Tie trīs īpašumi ir viens aiz otra, un pēdējam īpašumam tā kā ir nobrauktuve, kas arī agrāk bija. Šiem diviem tad paliek, tā kā, jā, viņi ir bez šīs nobrauktuves. Arī agrāk viņiem šīs nobrauktuves nav bijušas un arī nebija reģistrā. Arī šobrīd izbūvētas nav. Tā situācija tāda – ne īpaši patīkama.
Anita atklāj, ka iepriekš, kad ceļš bija vienā līmenī ar lauku, traktorists bez raizēm piekļuva teritorijai. "Latvijas Valsts ceļu" galvenajā mītnē galvaspilsētā gan uzsver, ka šāda rīcība ir bīstama.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Anna Kononova
"Latvijas Valsts ceļu" pārstāve
Tas lielā mērā apdraud satiksmes drošību, tātad – šī īpašniece ar šādu darbību apdraud satiksmes drošību, ja jebkurā vietā var uzbraukt uz ceļa traktors, tas lielā mērā apdraud visu pārējo ceļa lietotāju drošību. Jo šādus manevrus var veikt tikai atļautajās vietās. Un atļautā vieta, tas nozīmē, ka tā ir aprīkota vieta atbilstoši ceļu satiksmes noteikumiem un atbilstoši visiem standartiem, izbūvēta saskaņoti ar projektu, reģistrēta, tātad – pilnībā legāla šāda te manevra vieta.
Uzņēmuma pārstāve vēl piebilst, ka piekļuve Anitas īpašumam nav liegta. Savukārt upīte, kas sadala zemesgabalu, esot jau īpašnieka problēma. "Tas ir viens zemesgabals, tie nav divi. Ja viņai ir nepieciešamība kaut kā citādāk risināt pārvietošanos pa šo zemesgabalu, ņemot vērā, ka tur ir kāda upīte vai mežs, vai kādi citi ģeogrāfiskie šķēršļi, tad viņai tas ir jādara pašai par saviem līdzekļiem. Un visu atbalstu – gan organizatorisko, gan ar padomiem – var sniegt mūsu reģionālā nodaļa. Īpašniecei ir arī nosūtīta vēstule ar visu skaidrojumu, ar darba laikiem, ar visu, kur viņa var vērsties, lai saņemtu palīdzību, un kā viņa var to visu risināt," skaidro Kononova.
Speciālisti Anitai piedāvā divus variantus – izbūvēt par saviem līdzekļiem vēl vienu oficiālu nobrauktuvi vai arī vērsties pašvaldībā ar lūgumu izveidot servitūtu, lai piekļūtu zemesgabala otrai pusei.
Jāpiebilst, ka valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts ceļi" pasūtītais autoceļa remonts izmaksāja vismaz 3,4 miljonus eiro, no kuriem 85% līdzfinansē Eiropa Savienības fonds.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūras pārstāve Ieva Luste norāda, ka "šā autoceļa projekts šobrīd ir īstenošanas stadijā, līdz ar to visi darbi, kas ir atbilstoši normatīvajam regulējumam un apstiprinātajam būvprojektam, var tikt veikti vēl projektā paredzētajā īstenošanas termiņā.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
"Ar ES fondu finansējumu var apmaksāt izdevumus par darbiem, kas veikti uz valstij piederošajiem zemes gabaliem – visi īpašumi, kur VAS "Latvijas valsts ceļi" veic ES fondu ieguldījumus, līdz projekta beigām jānostiprina zemesgrāmatā uz Satiksmes ministrijas vārda. Ja, atjaunojot būvprojektā paredzētās nobrauktuves, tās atrodas uz privātīpašnieku zemes, tad šīs izmaksas sedz – vai nu VAS "Latvijas valsts ceļi" (ja šīs nobrauktuves ir reģistrētas MK noteikumos paredzētajā kārtībā), vai arī paši zemes īpašnieki (ja šīs nobrauktuves nav reģistrētas)," turpina Luste.
Viņa arī piebilst, ka – "ja vēsturiskā, jau esošā piebrauktuve ir bijusi izbūvēta neatbilstoši MK noteikumu prasībām un nav bijusi reģistrēta, tad tā ir likvidējama vai šis jautājums nobrauktuves zemes īpašniekam ir jārisina ar VAS "Latvijas Valsts ceļiem" un attiecīgo pašvaldību".
