TV3 laika ziņu moderatore Ilona ar jahtu šķērsos Atlantijas okeānu

"Bīsties no tā, ko tu vēlies, un, ja tu reiz esi pateicis to skaļi, tad uzņemies atbildību par savām vēlmēm, jo tām ir tendence piepildīties!" sarunā ar Skaties.lv smejot atzīst TV3 laika ziņu moderatore Ilona Skorobogatova, kura zināma arī kā aizrautīga burātāja. Jau 6. martā viņa satiksies ar komandu tālākajā dienvidu pilsētā pasaulē – Ušvajā, lai pēc dažām dienām pieredzējušā kapteiņa Ilgoņa Baloža vadība uzsāktu izaicinājumiem pilnu ceļu no Argentīnas galējiem dienvidiem līdz Portugāles krastiem.

"Gribu pie pingvīniem"

Ar burāšanu Ilona sāka nodarboties salīdzinoši nesen – 2014. gadā viņai pirmo reizi burāja no Norvēģijas rietumu krasta uz Dāniju, un tieši tad saprata, ka attiecības ar jūru viņai ieilgs.

Ilona, kura savā būtībā ir ceļotāja un piedzīvojumu meklētāja, atzīst, ka tieši burāšana pavērusi citādāku skatu uz ceļošanu. Tā vietā, lai nokļūtu ceļojuma galapunktā, vienkārši pārlidojot, ir taču iespējams uz turieni aizburāt, jo mūsu pasauli savieno ūdens. Šādi vienlaikus var nodarboties ar savu sirdslietu, turklāt burāt ir "zaļi".

"Es aptvēru, ka mēs taču varam aizburāt teju visur. Mēs varam burāt starp fjordiem un šērām, pa upēm, kanāliem un ezeriem, varam burāt saulainajā Vidusjūrā vai prom uz ziemeļiem ciemos pie baltajiem lāčiem. Ja gribas, var apburāt apkārt pasaulei un piestāt visdažādākajās salās, kurās citādi nokļūt ir sarežģīti," saka burātāja.

Katram burātājam ir sapņi, ko gribas piepildīt, un ļoti bieži viens no tiem ir pārbraukt pāri okeānam. Un, izrādās, Ilonai Atlantijas okeāna viļņi nav sveši – pirms trīs gadiem tie jau šķelti kopā ar jahtas "Spaniel" komandu.

Ilona neslēpj, ka, tāpat kā daudziem citiem ūdens mīļotājiem, arī viņai kā lielai dēkainei ir vēlme apceļot apkārt pasaulei: "Es saprotu, ka līdz pasaules apskaušanai vēl jāpaciešas. Zvaigznēm ir jāsastājas. Tad tu sāc domāt, kas ir tuvākās lietas, ko vēlies paveikt līdz tam."

Ilona atklāj, ka daudzus gadus klusām sapņojusi par burāšanu uz Antarktīdu pie pingvīniem, un pagājušajos Ziemassvētkos viņa savu kvēlo vēlēšanos izteikusi skaļi. "Un janvārī parādījās iespēja drīzumā satikt pingvīnus, tiesa, šoreiz ne Antarktīdā," stāsta burātāja.

Dancināt buru laiviņu tālās jūrās

Komanda, kuras sastāvā būs pieci cilvēki no Latvijas un vēl vairāki no citām valstīm, ceļojumā, ko, kā uzsver Ilona, pašiem patīk dēvēt par ekspedīciju, dosies ar jahtu "Mon Coeur", kuras nosaukums tulkojumā no franču valodas nozīmē "Mana sirds" un kura reģistrēta Latvijā. Iedomājoties, ka divus mēnešus aiz muguras visu laiku plīvos Latvijas karogs, Ilonai ir īpašs prieks: "Man ir dziļa mīlestība pret mājām, savu zemi, savu valsti".

Uzkāpjot uz jahtas, komanda ierasti tiek sadalīta vačos jeb maiņās un katram uz laivas parasti ir sava loma, pienākumi un dežūru laiks, kad jābūt nomodā. Burājot ilgi, dzīve savā veidā rutinizējas, jo kļūst samērā paredzama.

"Protams, ir lietas, ko mēs nevaram precīzi paredzēt un ietekmēt, piemēram, laikapstākļus, bet ikdienas ritmu gan. Laiks, kad ēdam, mostamies vai ejam gulēt, ierasti ir pakārtots vačiem un kļūst par cikliskiem notikumiem. Līdzīgs diennakts ritms no vienas maiņas līdz otrai," par dzīvošanu uz jahtas okeānā stāsta Ilona.

Tomēr viņa nekad īpašu garlaicību nav izjutusi, jo allaž sevi nodarbinājusi: "Daudz lasu elektroniskās grāmatas un mācību literatūru, ko ņemu līdzi. Uz laivas ir iespēja arī vingrot, tāpat izdomāju arī citus sevis nodarbināšanas un izklaidēšanas veidus, piemēram, iepriekš, kad gājām pāri okeānam, vācu Atlantijas sāli, kuru pēcāk, oriģināli iepakojot, izmantoju kā ļoti personisku suvenīru."

Ilona atzīst, ka cenšas daudz mācīties, jo, kā pati smej, kad kļūs par lielu meiteni, ir sapnis:

"Es gribu savu buru laivu, kuru dancināt pasaules ūdeņos. Un jau pirms četriem gadiem esmu tai iedevusi arī vārdu."

Šajā pārgājienā katram no komandas ir savi mērķi: viens grib papildināt burāšanas iemaņas, cits – iegūt pirmo Atlantijas okeāna pieredzi, vēl kāds – gatavoties sarežģītam pasaules līmeņa sacensībām. "Kopumā tā būs jauna burāšanas pieredze un nopietns treniņš mums visiem," viņa atzīst.

Ilona pati priecājas, ka šajā reizē viņai būs iespēja papildināt zināšanas laikapstākļu prognozēšanā okeānā, kā arī jahtas vadīšanā, pie kuras atļaujas pirms pāris gadiem viņa ir tikusi un kuru ikdienā liek lietā, burājot ar nelielu jahtu tepat Rīgas līcī. "Es degu nepacietībā. Šis man būs jaunu zināšanu pārgājiens," saka TV3 laika ziņu moderatore.

Viens no komandas būs arī bijušais LNT operators Andris Damburs, kuram teju pavisam nav iepriekšējas burāšanas pieredzes. Kā uzsver Ilona, "šī būs fantastiska iespēja ne tikai mums pašiem augt un mācīties, bet arī mācīt citam. "Andris iegūs skaistu pieredzi un jaunas zināšanas. Un tas, ka viņš ir operators, ir super – mums būs iespēja īsināt laiku, veidojot video stāstus. Tomēr, kā teica kapteinis, Andrim atlaides nebūs, viņam īsā laikā būs jākļūst par pilnvērtīgu komandas locekli un, manuprāt, Andris būs ļoti liels ieguvējs," ar smaidu saka Ilona.

Palīdzēs Latvijas pētniekiem

Paredzams, ka jahtai "Mon Coeur" Portugāles krasti jāsasniedz pēc diviem mēnešiem. "Es ļoti ceru, ka vēji būs mums tik labvēlīgi, ka pa ceļam, piestājot katrā ostā, mēs varēsim uzkavēties un veikt nelielu reģiona izpēti. Mūsu mērķis ir nonākt Portimaunas ostā 6. maijā, un jo gudrāk burāsim, jo ilgāka varētu būt iespēja pabūt krastā," saka burātāja.

Kā uzsver Ilona, Dienvidamerika viņai allaž bijusi vēlmju sarakstā, tomēr Ugunszeme viņai kā burātājai šķiet patiesi episka vieta: "Tieši Ugunszemē, Patagonijas pašos dienvidos atrodas Horna rags, kas ir tālākais dienvidu punkts, un tā ir ne tikai simboliska, bet arī burātājiem viena no pasaulē bīstamākajām vietām."

Viņa paskaidro, ka ģeogrāfiski Horna ragu un Antarktīdas pussalas galējo ziemeļu punktu Praimhedu atdala Dreika šaurums. Un tieši te satiekas Klusais okeāns ar Atlantijas okeānu. Zema spiediena sistēmas virpuļo pāri šaurumam, radot īpaši stipras vēja brāzmas. Šīs brāzmas ir biežas un pēkšņas, spēcīgais vējš te veido arī bīstami lielus viļņus. Tieši tāpēc burāšana apkārt Horna ragam ir nedroša un ir liels izaicinājums ikvienam burātajam.

Ilona uzreiz steidz skaidrot, ka šajā reizē apkārt Horna ragam gan nav plānots burāt, "jo tādā gadījumā mums būtu jāieburā Klusajā okeānā vai jāizburā no tā, bet mani pārņem jaudīga izjūta apzinoties, ka būsim teju rokas stiepiena attālumā no leģendārākā raga pasaulē, kuru arī es, noteikti, vēlos reiz apņemt".

Iziešana no pasaulē vistālāk uz dienvidiem esošās pilsētas Ušvajas ostas provizoriski varētu notikt ap 8. martu, un pirmā izkāpšana krastā pavisam aptuveni būs pēc desmit dienām Ugurgvajā.

Līdz ekspedīcijas startam Ilona ļoti cer, ka izdosies pagūt satikt arī pingvīnus.

"Es smaidu ikreiz domājot par iespējamu satikšanos ar viņiem, un šī iespējamā satikšanās pavisam nejauši man ir kļuvusi ļoti simboliska.

Bet neapšaubāmi, bez pingvīniem degu nepacietība atkal saredzēties ar vaļiem, delfīniem un ceru, ka paveiksies arī ieraudzīt zobenvaļus un šoreiz arī haizivis, kas līdz ar citām pasakainām jūras radībām dzīvo Atlantijas okeānā."

"Izjūtu lielu mīlestību pret okeānu, kas man šķiet īpaši maģisks. Un kopumā pret ūdens stihiju es izturos ar vislielāko cieņu un pietāti," aizdomājas Ilona, atgādinot, ka mums ir jārūpējas par pasaules ūdeņiem, īpaši tagad, kad tik ļoti darām tiem pāri.

Viņa atklāja, ka ceļojuma laikā, ja vien būs iespēja, centīsies palīdzēs Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniekiem vākt Atlantijas okeānā paraugus mikroplastikas daudzuma mērījumu veikšanai, kurus, izkāpjot krastā, nosūtīs uz Latviju. Iegūtie dati tiks salīdzināti ar Baltijas jūrā ievāktiem paraugiem. "Ir patīkami apzināties, ka mūsu komandas piedzīvojums varētu būt noderīgs arī zinātniekiem, kas rūpējas par Baltijas jūras vides veselību," ar manāmu gandarījumu saka Ilona.

Burās "pret spalvu"

Ilona neslēpj, ka praktisku izaicinājumu, gatavojoties pārgājienam, netrūkst. Neviens no Latvijas komandas biedriem ar konkrēto jahtu iepriekš nav burājis, "tādēļ priekšā iepazīšanās ar mājām – vajadzēs saprast, kā viss darbojas, un būs jāiepazīstas ar visu lietu un aprīkojuma izvietojumu."

Ierasti atbildīgs uzdevums, gatavojoties tālākiem pārgājieniem, ir visa nepieciešamā – pārtikas, ūdens, degvielas un citu lietu sagāde. Interesanti, ka komandas dalībnieki lielākoties nav savā starpā pazīstami, un pilnā sastāvā komanda satiksies un iepazīsies vien 6. martā Ušvajā.

"Protams, kāpjot uz 21 metru lielas jahtas un dzīvojot divus mēnešus kopā savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem, ir svarīgs mikroklimats un tas, kā komandas locekļi spēj viens otram pielāgoties. Bet tas ir tikai normāli. Tā ir elementāra psiholoģija, jo ikdienā katram no mums ir sava privātā telpa, dažādi ieradumi un, protams, arī vecais labais draugs un naidnieks – ego, kas šādā situācijā tiek "saspiests".

Tāpēc ja vēlies burāt komandā, gribot negribot tev ir jāmācās būt elastīgam un jāapzinās, ka tava rīcība un uzvedība var ietekmēs visas komandas labsajūtu. Bet es tiešām ticu, ka mums viss būs forši un veikli "saeļļosimies", lai varam darboties kā vienots mehānisms," priecīgi saka Ilona.

"Tiklīdz atiesim no krasta jeb, kā burāšanā saka, atdosim galus, mūsu lielākie sabiedrotie būs vēji un straumes. Atlantijas dienvidu daļai, kuru mums jāšķērso, nav raksturīgas postošas vētras, tāpēc gribas ticēt, ka arī tagad nebūs izņēmumu," saka Ilona un akcentē, ka izteikta negaisa mākoņu veidošanās zona ir tuvāk ekvatoram, kur ir liela ūdens iztvaikošana. Tur gan varot izveidoties pēkšņi negaisa mākoņi ar spēcīgām lietusgāzēm un stipriem vējiem. "Tie ir tā saucamie doldrumi, un šī zona atrodas piecus grādus platā joslā abos virzienos no ekvatora."

Lai arī ekvators var būt vētrains, tomēr Ilona ar sajūsmu gaida tā šķērsošanu, kas jau no senām dienām ir tradīcijām apvīts notikums. "Uz ekvatora notiek satikšanās ar Neptūnu, kad jaunie burātāji jeb kurkuļi kļūst par uzticamiem Jūras dieva dēliem un meitām," stāsta Ilona. Viņa cer, ka būs arī iespēja nopeldēties zemes garākajā paralēlē starp pasaules Z un D puslodēm.

Bet kopumā burātāja norāda, ka maršrutu no Dienvidamerikas uz Eiropu tēlaini sauc par burāšanu "pret spalvu", jo valdošie vēji un straumes šajā maršrutā pārsvarā ir iepretim. Tāpēc kapteinim un komandai, plānojot maršrutu, būšot jāliek lietā meistarība.

"Mēs izburāsim caur sešām klimata joslām. Sākumā būs diezgan auksti, jo Ušvajā šobrīd beigusies vasara un iestājies agrs rudens. Ejot ārā no ostas aptuvenā temperatūra būs starp +5 un +10 grādiem. Bet jārēķinās, ka esot uz ūdens, līdz ar vējiem, sajūtas ir krietni vēsākas. Un tā tālāk uz augšu līdz tuvāk ekvatoram piedzīvosim jau pamatīgu karstumu," stāsta Ilona, norādot, ka samērā īsā laikā komanda izdzīvos ļoti dažādas sezonas un arī dažādus laikapstākļus.

"Burāšanā nevar ietekmēt laikapstākļus, tāpēc tā ir ne tikai skaista, bet bieži arī skarba. Nereti jārēķinās ar samērā zemu komfortu, jo nākas samirkt un salt, tāpēc bieži cilvēki, izmēģinot ilgstošāk paburājot, saprot, ka viņiem tas neder līdz ar nepārtraukto viļņošanos, kas, nav noslēpums, daudziem izraisa arī tā saucamo jūras slimību," paskaidro Ilona. Viņa arī atklāj, ka ir paņēmieni, kā ar jūras slimību var censties sadzīvot, un bieži tā daudziem mēdz arī pāriet.

Kas Ilonai liek doties jūrā, okeānā? "Uzkāpjot uz laivas, es nokļūstu citā pasaulē. Man saprotamā harmonijā. Redz, mēs ikdienas steigā bieži nemākam apstāties, lai atslēgtos no visa, tā teikt, restartētos. Tieši tāpēc katram ir jāatrod savs īpašais veids, kā to panākt. Citādi var pārdegt. Man restarts noteikti ir burāšana. Tur es atrodu savu mieru pat tad, kad ir vētra. Daba nav samākslota un jūrā viss ir pa īstam," smaidot atklāj TV3 laika ziņu moderatora.

Beidzamā laikā Ilona ne tikai burā tāljūrās, bet piedalās arī dažādās burāšanas sporta sacensībās un vairākas no tām organizē arī pati. "Burāšana īsā laikā ir neglābjami iespiedusies manā dzīvē un daudzas lietas es sasaistu ar to. Man patīk ieguldīt šajā nodarbošanās un sporta veidā savu enerģiju, jo tas man nāk atpakaļ ar uzviju. Un tad man atkal ir ko dot atpakaļ. Tāds nebeidzams enerģijas apmaiņas process," viņa pasmaida un atzīst, ka pašai sevi patīk vislabāk saukt par burāšanas patrioti.