Klāti galdi, tortes karoga krāsās un vēstures skaidrošana bērniem. Kā ģimenes Latvijā svin 4. maiju?

Jūras krastā Engurē valsts svētkus ar baltā galdauta uzklāšanu sagaida Grošteinu ģimene. "Es svinu kopā ar savām trim paaudzēm šo svētkus. Ceturtā – attālināti. Tā ir mana mammīte. Mēs viņu saudzējam," stāsta Engures novada iedzīvotāja Taira Grošteine.

Koronavīrusa drošības dēļ pie balti klātā galda šoreiz nav arī draugi, ar kuriem 4. maijs iepriekš atzīmēts kopā. Tagad vien videozvanā.

Arī dziedošā Urtānu ģimene no Jēkabpils izjūt ārkārtējo situāciju. Pie saeimas galda, kur vajadzēja būt 19 bērniem un mazbērniem, ir vien pieci. Pārējie drošības labad palikuši Rīgā.

"Nav daudz tādu tautu, kuriem ir dota tāda laime dzīvot pašiem savā valstī. 4.maijs ir pierādījums latviešu tautas vienotībai un spēkam un mīlestībai pret savu dzimteni," saka Jēkabpils novada iedzīvotājs Uldis Urtāns.

Sproģu-Vāveru ģimene, kas nesen pārcēlās no Rīgas uz Siguldu, vēlējās uzklāt kolektīvo svētku galdu saviem kaimiņiem privātmāju rajonā, lai labāk iepazītos. Pulcēšanās lieguma dēļ tas izpaliek. Filmēšanas laikā šīs ģimenes bērni vēl gulēja, taču, kad viņi vēlāk ķērās klāt pie mājās ceptās sarkanbaltsarkanās tortes, uzzināja 4. maija nozīmi.

"Domāju, ka daudzi nemaz nezina, kas notika 4. maijā, sevišķi paaudze, kas ir jaunāka par mums. Mēs to esam piedzīvojuši caur savu bērnību, caur savu vecāku bailēm un neziņu. Mūsu bērni – ar baltā galdauta stāstu varam izstāstīt, kas tad īsti notika, un kāpēc tas mums ir nozīmīgi," norāda Siguldas iedzīvotāja Anda Sproģe-Vāvere.

Tikmēr Gulbenes novada Lejasciemā Gulbiņu ģimene valsts neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi sāka ar valsts karoga pacelšanu savas lauku mājas pagalmā. "Manuprāt, ir svarīgi pašiem sev atgādināt par šiem svētkiem un svinēt. Ir ļoti svarīgi bērniem mācīt Latvijas vēsturi un izpratni par brīvas Latvijas nozīmi," teic rīdziniece Gulbenes novadā, Ieva Gulbiņa.

"Svētkus mums kā zemniekiem diezgan sarežģīti svinēt, jo ir sējas laiks." Lai arī laukos tagad darba daudz, Amatas novada Skujenē Signe Šlosberga atradusi mirkli piedalīties tautastērpu virtuālajā skatē, gan saimniecības pagalmā uzklāt svētku galdu.

"Ir sagatavoti svētkiem kāpostu tīteņi ar griķiem un uzcepta kūka no griķu amaranta miltiem. Gaidu savu zemes arāju uz pusdienām. Viņš sēž traktorā un apstrādā zemi. Mums palika vēl 12 hektāri, ko jāiesēj ar auzām un griķiem," saka Amatas novada Skujenes iedzīvotāja Signe Šlosberga.

Vairāk par tematu – TV3 Ziņu sižetā