"Tāda mīļa atmosfēra mājās ir." Ciemos pie ģimenes, kurā aug desmit bērni

Marina žigli sauc vārdus un vecumu katram no saviem desmit bērniem. Kamēr jaunākā – divus mēnešus vecā Naomi – saldi čuč diendusu un daļa bērnu pastaigājas ārā, sarunājamies ar daudzbērnu māmiņu un tēti piemājas dārzā.

"Bija nojausma, ka ģimene būs liela, bet nedomāja, ka tik liela," saka bērnu tēvs Aleksandrs. Kad pirms gandrīz 18 gadiem dzima vecākais dēls, vēl nevarēja iedomāties, ka pēc nepilniem 20 gadiem viņu ģimenē augs sešas meitas un četri dēli.

Sarežģītākais bija ar pirmajiem četriem, kad visi bija maziņi, Marina stāsta, bet, kad bērni nedaudz paaugās, kļuva skaidrs, ka noteikti būs vēl, jo viņai ļoti patīk mazi bērni.

"Tāda mīļa atmosfēra mājās ir. Un padomāt, ka vairs nebūs neviena bērna… Un tas ir viss? Bet varbūt varētu piedzimt interesants puika vai meitene, un kā tad mēz bez viņiem dzīvosim? Un tāds bija lēmums, ka turpinām," norāda Marina.

Lai dzīve būtu sakārtota, kad ģimenē aug desmit bērnu, ļoti svarīga ir loģistika, Marina stāsta. Bērni, ja visu pareizi organizēt, ļoti palīdz.

Kad jaunākā, Naomi, pamodusies, viņu mammai atnesis 13 gadus vecais Ābrams. Vecākais dēls Samuels, kuram vasarā paliks 18 gadu, atzinīgi novērtē, ka vecāki izdomājuši veidot tik lielu ģimeni, bet tā bijis ne vienmēr: "14 gados es domāju, ka tas nav ļoti labi, grūti… Bet pēc diviem gadiem sapratu, ka tas nav slikti."

Sarežģītākais mammas darbā, pēc Marinas domām, esot saprast katra bērna, jo īpaši, kad viņš kļūst par pusaudzi, iekšējo pasauli. Abi ar vīru priecājas par tik lielu un stipru ģimeni, un Aleksandrs piebilst, ka citas dzīves nebūs, jādzīvo pilnasinīgi, lai pēc tam neko nenožēlotu. To viņi arī mēģina darīt.