Uz saturu

Šogad pašmāju zemeņu ražas laiks sāksies vēlāk

Vēlais pavasaris pašmāju ogu ražu aizkavēs vismaz par dažām nedēļām, arī zemenes šogad ienāksies vēlāk nekā parasti – jūnija vidū.

Tikai ogu audzētājiem rūp viena nopietna problēma: gausi piesakās vietējie ogu lasītāji.

Laba, bet vēlāk, tā par ražu saka zemeņu audzētājs no Mālpils novada Andris Apsītis. Viņš TV3 raidījumam "900 sekundes" izrādīja savus laukus – zemenes te aug 25 hektāru platībā. Kārtīgi augt šī ogu karaliene gan sākusi tikai pēdējās nedēļas laikā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Jo viss šis vēsais pavasaris. Pilnīgi aizkavējas veģetācija, bet ziemā pārziemojušas ļoti labi, jo gandrīz ziemas nebija," stāsta "Mālpils zemenes" saimnieks Andris Apsītis.

Šonedēļ zemenes sākušās arī skaisti ziedēt. "Viss izskatās cerīgi. Noteikti būs siltums, un visi ziedi būs ārā un varēsim priecāties vairāk," bilst Apsītis.

Zemeņu ražu no Vidzemes varēs sagaidīt ap Jāņiem, no Zemgales nedaudz ātrāk. Parasti pirmās pašmāju zemenes sākam baudīt divas nedēļas ātrāk.

Ja Latvijas zemeņu ēdājus vēlā ogu raža var sarūgtināt, tad audzētājus tieši priecē. Jo pagaidām vietējie zemeņu lasītāji piesakās diezgan kūtri, un ir cerība, ka ļaus iebraukt viesstrādniekiem, kuri parasti tiek nodarbināti lauksaimniecības darbos.

Andris ar sievu Gintu gaida vismaz 100 vietējo ogu lasītāju, taču pieteikušies šobrīd tikai 20.

"Lai kā mums liktos, ka bezdarba līmenis aug un ka cilvēkiem nav darba, bet neraujas kaut kā. Šis darbs ir ļoti grūts. Ir vajadzīgas spēcīgas muguras un motivācija. Kaut gan pie mums stāv sludinājumi VSA un minimāla alga ir virs 900 eiro, bet ļoti maz zvanu ir," saka Apsītis.

Kad ir ražas novākšanas laiks, ogu lasītāji mitinās dzīvojamajās mājiņās. Pēdējos gados biežāk atbrauc viesstrādnieki, bet viņiem iespēja braukt uz Latviju pagaidām ir liegta.

"Ir pienācis tas brīdis: vai nu, vai nu. Vai nu nolasām un turpinām strādāt, vai nu nenolasām un faktiski esam bankrota priekšā, jo viss ir ieguldīts ražā, un, ja raža nenovācas, tad viss. Tad šie lauki – daļa vai visi nebūs naudas, par ko uzturēt, tad arī būs jāklauvē pie valdības durvīm un jāprasa kompensācija," saka "Mālpils zemenes" saimniece Ginta Apsīte.

Līdzīgā situācijā ir visi Latvijas lielie ogu audzētāji, telefonsarunā atzīst Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte: vietēji nepiesakās, gaida iespēju braukt peļņā uz Angliju un Īriju, bet no ārzemēm ogu lasītājiem iebraukt ir aizliegts. Tāpēc audzētājiem ir bažas, ka pašmāju ogas – avenes, mellenes un zemenes -, kam raža šogad solās būt patiešām laba, var palikt uz lauka, nevis mūsu vēderos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm