Kultūras ministrija informē, kā tērēs nozarei atvēlētos 32 miljonus eiro

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai otrdien, 9. jūnijā, Kultūras ministrija skaidroja, ka no valdības piešķirtajiem 32 miljoniem eiro teju seši nonāks Kultūras ministrijas pārraudzībā esošajās nozares iestādēs, lai stabilizētu to darbību, tai skaitā nodrošinātu darbinieku atlīdzības.

Līdzīgam mērķim vēl 2,6 miljonus atvēlēs Nacionālajai bibliotēkai un arhīvam, kā arī Kultūras ministrijas pakļautībā esošajiem muzejiem. Krīzes atbalsta līdzekļus saņems arī citi nozares dalībnieki. Tam atvēlēti vairāk nekā 10 miljoni.

"Un šī finansējuma mērķis ir veikt finanšu situācijas stabilizāciju, pirmkārt, nevalstiskajām organizācijām, privātā sektora organizācijām un citiem kultūras spēlētājiem saistībā ar Covid-19 krīzi, un virknei pasākumu, kas saistīti ar valsts ieguldījumu kultūras procesā un saturā," norāda Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

Proti, valsts plāno veikt kultūras pasākumu iepirkumus. Tāpat caur kultūrkapitāla fondu paredzēts atbalstīt kultūras pētniecību veikt grāmatu iepirkumus Latvijas bibliotēkām. Paredzēts iegādāties arī mūsdienu mākslas darbus. Kultūras ministrija sola, ka atbalsts būs gan nevalstisko, gan privāto un pašvaldību muzejiem.

Trešo daļu krīzes finansējuma – 11 miljonus eiro – plānots tērēt kultūras infrastruktūras objektu stiprināšanai. Kultūras ministrija paredz, ka līdzekļi varētu nonāk akustiskās koncertzāles projektēšanai, Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai un citiem objektiem.

"Tāpat finansējums ir, lai īstenotu energoefektivitāti Valmieras Drāmas teātrim un Leļļu teātrim. Tāpat par šo finansējumu ir plānots sakārtot Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja salmu un lubiņa jumtus," skaidro Vilsone.

Viens miljons eiro nupat arī teju sadalīts mediju atbalstam krīzes laikā. Par to Publisko izdevumu un revīzijas komisijā bažas izrādīja komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV). Viņš bija neizpratnē, vai valsts nauda, kuru sadalīja Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), ir nonākusi arī pie, iespējams, Latvijai nedraudzīgiem medijiem. To gan fonds sola kontrolēt.

"Mēs sekosim līdzi tam saturam, kāds tiks publicēts par Covid-19. Sekosim līdzi, vai šis saturs ir objektīvs, ir pasniegts neitrāli, informatīvi, tā, kādam tam ir jābūt. Un, ja mēs secināsim, ka šāda situācija nav bijusi, tad mums ir vienpusējas tiesības šo līgumu pārtraukt un, protams, atprasīt visu finansējumu," saka SIF direktore Zaiga Pūce.

Vienlaikus Saeimas komisijā arī Valsts kontrole vērsa uzmanību, ka savās turpmākās revīzijās īpašu uzmanību veltīs tam, kā krīzes seku novēršanai paredzētie līdzekļi tikuši izlietoti.