Ministrijas sola uzlabot valsts meliorācijas sistēmu

Revīzija tika veikta pēc 2017. gada lietavām un plūdiem, kas aktualizēja jautājumu par meliorācijas sistēmu stāvokli, tajā skaitā par ilgstošu to neatjaunošanu un nekopšanu.

Secināts, ka meliorācijas sistēmu stāvoklis valstī ilgstoši nav apzināts, trūkst ilgtermiņa un īstermiņa plānu, nav vērtēta esošās "padomju laikos" izbūvētās meliorācijas sistēmu atbilstība mūsdienu saimniekošanai un klimata pārmaiņām. Lielākajā daļā – vairāk nekā 70% – valsts nozīmes meliorācijas sistēmu atjaunošanas darbi finansējuma trūkuma dēļ nav veikti vismaz 30 gadus, arī uzturēšanas darbu apjomi nav pietiekami.

Zemkopības ministrija sola Valsts kontroles ieteikumus ņemt vērā, taču ir pāris piebildes.

"Mums neliekas ticami, ka šai uzraudzības funkcijas veikšanai varētu tikt izveidota vēl viena valsts iestāde. Uzraudzību nevar veikt organizācija, kas veic praktiskās darbības," norāda Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Ozols.

Latvijas pašvaldību savienība akcentēja divas būtiskas problēmas – Latvijā nemaz neesot meliorācijas speciālistu, un piešķirtie līdzekļi meliorācijas projektiem ir niecīgi.

"Tā ir lāpīšanās, tā nav sistēmas uzturēšana! Liela problēma, kad remontē ceļus. Ieliek lielas caurtekas, bet tālāk iet ar šo projektu nevar. Ir problēmas meliorācijas sistēmās, nav, kur novadīt ūdeni. Tas pats par komunālo ūdenssaimniecību," saka LPS Padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija, arī VARAM sola ņemt vērā revīzijas secinājumus, lai uzlabotu situāciju.