Nacionālā koncertzāle Rīgā – "Pasaules tirdzniecības centra" vietā. Joprojām nerimst sabiedriskās diskusijas, laužot šķēpus par šo valdības lēmumu. Vienprātību neizdevās gūt arī trešdien Saeimā, kur uzklausīja projekta virzītājus un nozaru ekspertus.
Pirmsjāņu nedēļā valdība gandarīti paziņoja, ka panākta vienošanās par nacionālās koncertzāles attīstību Rīgā, Kronvalda parkā. Kopš tā laikā sabiedrībā nerimst aktīvas diskusijas, vai šī konkrētajam kultūras megaprojektam ir piemērotākā vietā.
Iecerētajā koncertzāles vietā, Elizabetes ielā 2, patlaban atrodas bijušā Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālkomitejas ēka, tagad pārtapusi par "Pasaules tirdzniecības centru" – biroju ēku. Namu paredzēts nojaukt.
Opozīcija pārmet kultūras ministram, ka koncertzāles izveide Kronvalda parkā nav pienācīgi pamatota un šajā lēmumā nav pilnvērtīgi iesaistīta sabiedrība. Vairākus gadus plašā lokā diskutēts par deviņām iespējamām objekta atrašanās vietām, Elizabetes iela 2 nebija starp tām. Par koncertzāli šodien sprieda Saeimas Pieprasījumu komisijā.
"Normālā lēmumu pieņemšanas kārtībā vispirms ir diskusija, tad ir lēmums. Šobrīd valdība ir steigšus pieņēmusi lēmumu un pēc tam imitē diskusijas procesu," kritiku pauda Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Foto: Pasaules tirdzniecības centra ēka Elizabetes ielā 2
Savukārt ministrs akcentēja, – ja runa būtu par būvi, kas sabiedrības intereses ietekmētu negatīvi, tad sabiedriskā apspriešana būtu būtiska. Šajā situācijā gan esot pretēji – slēgta tipa teritorija tikšot nodota sabiedrības vajadzībām.
Tāpat pārmetumi izskanēja par to, ka ēkas nojaukšana izmaksātu trīsarpus miljonus eiro, turklāt paša objekta kadastrālā vērtība vien ir deviņi miljoni. "Ēkas remontā nepieciešami 30 miljoni eiro. Es negribu saukt šo vārdu, bet jūs visi zināt, kā sauc ēkas, kuru remonts izmaksā dārgāk nekā to vērtība," norādīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Nozaru ekspertiem nebija vienota viedokļa. Latvijas Arhitektu savienības padome grasās sanākt pēc divām nedēļām, lai mēģinātu vienoties un sniegt rekomendāciju koncertzāles vietai un turpmākai projekta virzībai.
"Nepieciešams saprast, ka šī vieta ir vispirms parks, vispirms zili zaļa struktūra Rīgas centrā ar ārkārtīgi augstu kultūrvēsturisku vērtību," uzsvēra Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes priekšsēdētāja Helēna Gūtmane.
"Faktiski notiek šantāža – vai nu mēs akceptējam Elizabetes ielas 2 projekta virzību, vai nu mēs paliekam bez koncertzāles vispār. Otra lieta, kas mani ļoti satrauc, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde ļoti strauji ir mainījusi šīs ēkas kultūrvēsturisko vērtējumu," sēdē norādīja iniciatīvas "PAR SABIEDRĪBAS ATBALSTĪTU XXI GADSIMTA KONCERTZĀLI" rosinātājs Pēteris Bajārs.
Šādus apgalvojumus gan noliedza mantojuma pārvalde.
"Mēs vienmēr, vērtējot kultūrvēsturisko nozīmi kādam objektam, skatāmies ne tikai uz pašu ēku, bet arī to, kur tā ir novietota. Šajā gadījumā tā ir iebūvēta vidē, kur tā ir absolūti neiederīga sava mēroga un rakstura dēļ," akcentēja Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Atbalstu projektam Elizabetes ielā pauduši mūziķi. Pieprasījuma komisijas vadītājs pēc diskusijām sēdē atzina, ka uz daudziem būtiskiem jautājumiem atbilžu joprojām nav. Sagaidāms, ka sabiedriskās diskusijas turpināsies.
