"Ārkārtējās situācijas laikā prakse izmantot attālināto darbu strauji pieauga. Šobrīd, pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, runājot ar uzņēmumiem, redzam, ka veidojas hibrīdsituācija – darbinieki daļēji atrodas birojos un daļēji strādā no mājām," saka Zariņa.
Viņa pieļauj, ka nākotnes perspektīvā daļa uzņēmumu varētu turpināt izmantot attālinātā darba priekšrocības, – organizējot darbu gan attālināti, gan klātienē.
Vienlaikus LTRK valdes pārstāve akcentēja, ka attālinātais darbs nozīmē papildu izdevumus darbiniekam, un tas nebūtu darbinieka pienākums segt šos izdevumus. Tāpēc LTRK uzsācis diskusijas ar Finanšu ministriju, kā sakārtot šo jautājumu arī no normatīvu viedokļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
