Uz saturu

Pianisti Osokini gatavojas pirmajam "dzīvajam" koncertam šajā sezonā

2020. gada 21. jūlijā 7:42

Pamazām Latvijā atjaunojas vasaras koncertdzīve. To izjūt arī tēvs un dēli Osokini, kas pašlaik gatavojas Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc trīs mēnešu gara lieguma uzstāties klātienē atkalredzēšanos ar īpašām izjūtam gaida gan skatītāji, gan mākslinieki.

Emīla Dārziņa "Melanholiskais valsis" trim Osokinu klavierēm tika aranžēts pēc skatītāju lūguma. Šis skaņdarbs iekļauts trešdienas lielajā dzīvajā koncerta. Ņemot vērā koronavīrusa ierobežojumus, skatītāju skaits Dzintaru koncertzālē ir četras reizes mazāks, nekā parasti. Un biļetes jau gandrīz pilnībā izpirktas.

"Tā ir ļoti liela laime mums kā māksliniekiem, ka klausītājam ir tik liela interese, un es domāju, ka klausītājam tas arī būs ļoti liels piedzīvojums – būt Dzintaru koncertzālē, kad ir tikai 500 cilvēki. Parasti tur ir pāri 2000, bet šoreiz tikai 500. Tā ir kaut kāda unikāla pieredze," saka pianists Andrejs Osokins.

Mazāka skatītāju skaita dēl izpalika lētākā gala biļetes. To daļēji kompensēs tas, ka koncerts tiks straumēts tiešsaistē. Tomēr paši mākslinieki atzīst – krīzes laikā apgūtais videokoncertu formāts nav gluži tas pats, kas spēlēt dzīvajā.

"Es vēl precīzāk, asāk jūtu to, ka koncerts – tas ir īpašs moments. Un mēs nevaram aizvietot tikai ar online koncertiem. Protams, tas ļoti svarīgi bija, bet tomēr tas ir kaut kas cits," norāda mākslas zinātņu doktors, profesors Sergejs Osokins.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pavasarī tika atcelti vairāk kā 20 Osokinu koncerti, arī ilgu laiku iepriekš plānotās uzstāšanās ārzemēs – Izraēlā, Vācijā, Kazahstānā. Mākslinieki smagi pārdzīvo liegumu uzstāties, un tas arī atspoguļojas repertuārā. Piemēram, Georgijs Osokins izvēlējās spēlēt Frederika Šopēna skaņdarbus, kuri, viņaprāt, ļoti labi saskan ar šo neparastu laiku.

"Viņš dzīvoja kara apstākļos, kad viņa dzimtene bija kara uzplaukumi, un viņš gribēja karot ar saviem draugiem, bet viņam to nedeva darīt draugi Parīzē un viņš tur komponēja. Un tas viss ir dzirdams viņa kompozīcijās. Un mums šobrīd arī ir kaut kas līdzīgs kara apstākļiem," bilst pianists Georgijs Osokins.

Lai vai kā, māksla vienmēr ir palīdzējusi cilvēkiem pārdzīvot grūtos laikus. Un mākslinieki cer, ka kopā ar valsts atbalstu viņiem izdosies atrast drošus un skatītājiem pieņemamus veidus, kā saglabāt dzīvās muzicēšanas iespējas arī turpmāk.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm