Izglītības ministrijas izstrādātie noteikumi, kā mācību process bērnudārzos būtu jāorganizē turpmāk, iekļauj plašu rekomendāciju klāstu. Ministrija, piemēram, iesaka bērnudārziem īpaši rūpēties par rotaļlietu tīrību, tās regulāri mazgāt. Bērni nedrīkstēs nest rotaļlietas no mājām.
Tāpat ministrija aicina īpašu piesardzību ievērot bērnu ēdināšanas laikā, to organizējot katrai grupai atsevišķi, vai arī tā, lai tās būtu nodalītas viena no otras. Šāda prasība papildu problēmas varētu sagādāt daudziem bērnudārziem Latvijā. Īpaši ar lielu bērnu skaitu.
"Mums ir 430 bērni, 19 grupas. No tām 17 ir šeit uz vietas. Tādēļ, zinot to, ka stāsies spēkā šie jaunie noteikumi. Mums tas prasīs arī zināmus papildu resursus un pārkārtot nedaudz arī darba organizāciju ne tikai ēdamzālē," saka PII "Pienenīte" vadītāja Lelde Sturme.
Ministrija arī aicina pirmsskolas iestādes nodrošināt, ka bērnu uzņemšanu no rītiem un atdošanu atpakaļ vecākie vakarā tiek organizēta ārpus teritorijas. Taču ar tik lielu bērnu skaitu, kāds ir "Pienenītē", to nodrošināt ir sarežģīti.
"Dotajā brīdī mēs domājam, ka to varētu organizēt ar administrācijas dežūrām pie ārdurvīm, iesaistot pedagogus, kas nav nodarbināti grupiņā, bet tad, kad sāksies aktīvais mācību process, viens cilvēks to nevar izdarīt, mums ir jāiesaista papildu personāls, papildu resursi," uzskata Sturme.
Vienlaikus ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā teikts, ka bērnudārziem būtu jānodrošina, ka gultas izvietotas iespējami tālu viena no otras, vēlams divu metru attālumā. Bērnudārzā norāda, – tas ir bezjēdzīgi. Mazie tāpat visu dienu ir viens otram blakus, spēlējas kopā.
"Viņus atdalīt vienu no otra, ja apmeklē pirmsskolas iestādi, mēs nevaram. Tas ir drusciņ arī tā duāli, jo tajā pašā laikā mēs vienus un tos pašus grupas bērniņus tagad ēšanas laikā distancēsim vai gulēšanas laikā. Es īsti tam tādu jēgpilnu nozīmi nesaskatu," norāda "Pienenīte" vadītāja.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, kura piedalījusies noteikumu izstrādē norāda, ka liela daļa ieteikumu ir atbalstāmi. Taču atsevišķas norādes būtu bijis labāk atstāt pašu iestāžu kompetencē.
"Mums ir jāatceras, ka daļa ieteikumus uztver kā ieteikumus, bet daļa ieteikumus jau traktē, ja var salīdzināt, kā ar likumu, tāpēc šeit var būt atšķirīgas interpretācijas. Un mēs arī norādījām uz vienu vai otru šo ieteikumu punktu, ka tas samērīgums ir jāizvērtē, vai tiešām tam ir jābūt nacionālā līmenī noteiktam. Gan par gultu izvietošanu, gan bērnu vešanu," pauž Vanaga.
Izglītības ministrija, kamēr noteikumi nav apstiprināti, klātienē komentāru TV3 Ziņām sniegt atteicās. Tomēr vēlreiz akcentē, visi noteikumi ir tikai rekomendējoši.
"Tie ir papildu ieteikumi izglītības iestādēm. Tiem nav normatīvā akta spēka. Arī šīs vadlīnijas vēl ir saskaņošanā. Kad būs gala versija, sūtīsim izglītības iestādēm un publicēsim mājaslapā," rakstveidā pauž Izglītības ministrija.
Plānots, ka noteikumu gala versiju valdība apstiprinās jau 28. jūlijā, bet tie spēkā stāsies no 1. augusta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
