Par spīti amatpersonu teiktajam, ka sarunās par kultūras iestādes likteni panākta virzība, teātra vadītājs Herberts Laukšteins nav radis pārliecību, ka atbalstu no valsts saņems un teātris oktobrī varēs turpināt darbu.
Liepājas teātrī bezdarbniekos aizsūtīti 30% strādājošo. Pēc Kultūras ministrijas pieprasījuma sagatavotajā pārskatā par finanšu situāciju Latvijas vecākajā profesionālajā teātrī aprēķināts, ka teātrim Covid-19 izraisītā krīze radījusi vairāk nekā pusmiljona eiro zaudējumus. Ir uzkrājies 88 000 eiro parāds skatītājiem par nenotikušajām izrādēm, savukārt darbinieku algu izmaksām līdzekļi pietiks tikai līdz oktobrim. Kas notiks turpmāk, – nav zināms.
"Nav ko maksāt algas, nav naudas ko samaksāt algas, pašvaldība ir izteikusi teikumu, ka muguru nepagriezīs, līdz ar to es ceru, ka melnais oktobris nenotiks, ka mēs varēsim turpināt darbu," norāda Laukšteins.
2008. gada krīzē, kad toreizējais kultūras ministrs Ints Dālderis rosināja teātri likvidēt, pašvaldība uzņēmās rūpes, lai valstī vecākais teātris savu darbību varētu turpināt. Kopš 2009. gada tas ir pašvaldības pārziņā, kas arī ir galvenais iemesls, kāpēc tagad valsts atbalsts teātrim nepienākoties.
"Liepājas pašvaldība ir tā, kas ir uzņēmusies atbildību, lai Liepājas teātris ir dzīvotspējīgs, tā ir institūcijas īpašnieku atbildība. Mēs nekompensējam nekādus zaudējumus, kas attiecās uz iesaldēto naudu, kas ir biļešu nauda, tās tomēr ir kapitālsabiedrības, un tām ir jāplāno sava darbība tā, lai, pārplānojot izrādes, atdotu šo naudu skatītājiem, paliktu virs ūdens," saka Valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš.
Šajā situācijā atbalsts teātrim varētu būt ar darbinieku algu saistīto izdevumu kompensēšana. Kultūras ministrija ieteikusi Liepājas pašvaldībai vērsties pēc aizdevuma Valsts kasē. Tāpat varot pieteikties kultūrkapitāla fonda atbalsta programmām, taču Liepājas pašvaldības gadījumā iespēja piedalīties ir tikai vienā no tām, kamēr valsts teātriem ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Teātra un pašvaldības vadība šo situāciju sauc par absurdu.
Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA) norāda: "Skumji, kad šo problēmu sadzird tikai tad, kad par to sāk runāt visa valsts. Pirmās vēstules no Liepājas pašvaldības Kultūras ministrijai tika nosūtītas aprīlī, un līdz pat šim brīdim atbildes gan no Kultūras ministrijas bijušas izvairīgas, gan atbildes no finanšu. Ministrijas faktiski ir noliedzošas. Tas piedāvājums, kas ir izskanējis, aizņemieties kredītu veidā naudu, tā nedrīkst domāt, to pat nedrīkst piedāvāt, jo ko tas piedāvājums izsaka, – aizņemties naudu ko apēst, parasti labā saimniecībā, ģimenē tā nedara."
Teātra direktors pauž neizpratni par principiem, kā tiek pārdalīts Eiropas Savienības (ES) piešķirtais finansējums Covid-19 seku likvidēšanai. Jaunas akustiskās koncertzāles būvniecībai līdzekļi no šā finansējuma ir atrasti, bet vecākā Latvijas teātra uzturēšanai – ne.
"Tur man ir gan dusmas, gan sāpīgi. Tas nav labi, fuj," bilst Laukšteins.
Teātris nav atmetis cerību līdzekļus piesaistīt no izrādēm, kuras var uzvest, ievērojot valstī noteiktos ierobežojums. Arī tagad notiek gatavošanās brīvdabas izrādei – "Meklējam aktierus." Rūgtums aktieros gan ir jūtams. Kā paši mākslinieki saka, – šobrīd vienīgo atbalstu jūt no sabiedrības. Kaspars Kārkliņš, kurš teātrī strādāja arī laikā, kad pirms 10 gadiem izšķīrās teātra liktenis, norāda, ka aktieri jūtas kā situācijas ķīlnieki, – bet turpinās strādāt līdz pēdējam.
"Mazliet ir tā netaisnības sajūta, jo galu galā pašvaldība nav atdalīta no valsts, mēs esam latvieši, mēs esam Latvijā, un Liepāja galu galā ir trešā lielākā pilsēta Latvijā un galu galā arī mūsu mīļais teātris. Mēs nerunājam par miljoniem, tāpēc nav saprotams, kādā veidā. Jā, es saprotu ir likums, kas šobrīd liedz valstij tā uzreiz atbalstīt, bet ja reiz ir rasts iespējas un risinājumi atbalstīt gan privātus uzņēmumus un uzņēmējus, tad es neredzu šeit šķēršļus, lai mūs nevarētu atbalstīt," saka Liepājas teātra aktieris Kaspars Kārkliņš.
Nākamajā nedēļā teātra un pašvaldības vadībai paredzēta tikšanās ar valdības pārstāvjiem, lai meklētu risinājumus krīzei Liepājas teātrī. Kultūras ministrija norāda, ka pēc tam, kad tiks saņemta informācija par finanšu situāciju, – atbalsts tiks vērtēts, skatoties analogi pret pārējiem valsts teātriem.
Vaicāts, kādi varētu būt turpmākie scenāriji gadījumā, ja Liepājas pašvaldība oktobrī pasaka, ka nevar atbalstīt teātri, Laukšteins atbild: "Es pieņemu, ka tādā gadījumā šim ir jāmeklē politisks risinājums. Kāds tas varētu būt – tas jau ir politiķu kompetencē.
Pašvaldība gan sola muguru teātrim neuzgriezt, tomēr atbalsta noraidījums apliecināšot valsts politiku, – ka, "kuģim grimstot, airi tiek piešķirti tikai izredzētajiem".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
