"Latvijas tilti" atzīst vainu kukuļu došanā Klaipēdas ostas amatpersonai, tiekot pie 77 400 eiro soda

Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēmusi piemērot "Latvijas tiltiem" piespiedu ietekmēšanas līdzekli – naudas piedziņu 180 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 77 400 eiro, kā arī atcelt arestu uzņēmuma naudas līdzekļiem.

"Latvijas tiltiem" piespriestais sods stāsies spēkā tuvāko dienu laikā, jo vēl pastāv teorētiska iespēja, ka uzņēmums ir pa pastu nosūtījis kasācijas sūdzību. Pēc sprieduma spēkā stāšanās "Latvijas tilti" dažus gadus nedrīkstēs piedalīties jaunos publiskajos iepirkumos.

"Latvijas tilti" šobrīd ir iesaistīti vairākos vērienīgos būvdarbu iepirkumos Latvijā. Pilnsabiedrības "Personu apvienība OTC" sastāvā "Latvijas tilti" kopā ar "LNK Industries" un firmu "Binders" šobrīd būvē satiksmes pārvadu pāri dzelzceļam Sarkandaugavā. Savukārt Rīgas brīvostas pārvalde pirms gada noslēdza līgumu par jauna tilta būvniecību no Tvaika ielas uz Kundziņsalu. Šajā projektā "Latvijas tilti" pieteikti kā apakšuzņēmējs.

Raidījums atgādina, ka "Latvijas tiltu" bijušo valdes priekšsēdētāju Genādiju Kamkalovu Lietuvā tiesā par to, ka viņš Klaipēdas ostas amatpersonai Gediminam Zumaram nodeva dārgu rokaspulksteni un konjaka kastē noslēptus 5000 eiro. Tas notika 2016.gadā, kad "Latvijas tilti", kas bija uzvarējuši Klaipēdas ostas direkcijas organizētajos iepirkuma konkursos, īstenoja tur vairākus būvdarbu projektus. 2016.gada jūnijā Lietuvā tikai aizturēti Kamkalovs un Zumars, bet vienlaikus Latvijā KNAB veica kratīšanu vairākās ar LNK holdingu saistītās adresēs.

Komentāru par tiesas spriedumu "Latvijas tilti" sāk ar atskatu vēsturē, kurā stāsta, cik netaisnīgi pret to esot izturējušās Lietuvas varas iestādes, cik naidīgi bijuši lietuviešu būvnieki. "Šādos apstākļos "Latvijas Tilti" pieļāva kļūdu, kas uzņēmuma un iesaistītajiem darbiniekiem kļuva par skarbu mācību, kuru uzņēmums un tā darbinieki vienmēr atcerēsies un nekad nepieļaus tās atkārtošanos," atzīst uzņēmumā.

Vienlaikus LNK holdings turpina uzstāt, ka nekādu labumu no kukuļošanas Klaipēdā neguva. "Paužot viennozīmīgu un stingru nosodījumu darbinieka pretlikumīgajām darbībām, "Latvijas Tilti" tomēr neatbalsta izskanējušās paplašinātās interpretācijas (spekulācijas) par it kā notikušu korupciju ar mērķi gūt prettiesisku labumu. Vienošanās ar Latvijas tiesībsargiem turpina demonstrēt uzņēmuma atbildīgās uzvedības politiku un atklātu sadarbību ar izmeklēšanas iestādēm. Ar nožēlu atzīstot nespēju ietekmēt vēsturiskos notikumus, "Latvijas Tilti" izvēlas labprātīgi uzņemties likumā paredzēto atbildību un neiesaistīt valsti dārgā un ilgstošā tiesvedības procesā," norāda "LNK Group" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Domka.

Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Evita Masule gan skaidro, ka "Latvijas tilti" jau pirmajā tiesas sēdē ierosināja vienoties par sodu. Savukārt amatpersonu apdāvināšana varētu būt saistīta ar vēlmi panākt lielāku pretimnākšanu būvdarbu projektos, piemēram, termiņu pagarināšanu.

Masule apstiprināja, ka 5000 eiro dārgo Šveices pulksteni, kas tika atrasts pie Klaipēdas ostas amatpersonas Zumara, Rīgā nopirka "Latvijas tilti".

Šī ir pirmā līdz spriedumam nonākusī lieta, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām vērsties pret pārrobežu kukuļošanu, jo pirms sešiem gadiem Latvija pievienojās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas konvencijai par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu.

LNK koncerna uzņēmumi un LNK struktūras kontrolējošās Milovu ģimenes pārstāvji gan figurē arī citās KNAB izmeklētās lietās. Tā dēvētās būvnieku karteļa lietas ietvaros birojā tika nopratināts Artjoms Milovs. Savukārt "Latvijas tiltu" bijušajam valdes loceklim Andrejam Bočkarjovam jāsēž uz apsūdzēto sola Salu tilta lietā, kur viņš līdz ar vairākiem uzņēmuma "LNK Industries" darbiniekiem tiek apsūdzēts par dokumentu viltošanu nolūkā izvairīties no būvtermiņu pārkāpšanas.

"Latvijas tilti" reģistrēti 1991.gadā un to pamatkapitāls ir 1,012 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā tas strādāja ar 18,369 miljonu eiro apgrozījumu un 668 180 eiro zaudējumiem. "Latvijas tilti" patiesā labuma guvēja ir Nataļja Milova.