Doktorante ārstu psihisko veselību pēta savā promocijas darbā.
"Diezgan strauji pieaug, par trešdaļu no tā, kā bija sākumā. Es domāju, ka populācijā ir tas pats. Ja ne pat vēl vairāk kaut kādās sociāli mazāk aizsargātās grupās," pauž Valaine.
Vienlaikus viņa norāda, – pirms pāris gadiem docentes Jeļenas Vrubļevskas veiktā pētījumā atklāts, ka Latvijā ar psihiskās veselības traucējumiem saskaras nedaudz zem 10% iedzīvotāju. Taču tagad, Covid-19 pandēmijas laikā, šis skaits varētu būt lielāks.
Vaicāta, vai pēc viņas ieskatiem, Latvijā psihiskajai veselībai tiek pievērsta pietiekama uzmanība, viņa atbild – rodas iespaids, ka par to tiek runāts, taču iztrūkst sistemātisks darbs, lai "ķertos tam kāt."
"Es domāju, ka mums kopumā sabiedrībā ir grūt runāt par psihisko veselību. Mēs arī ikdienā lietojam šos vārdus – mentālā veselība, garīgā veselība – mums ir grūti reizēm saukt lietas īstajos vārdos. Mums ir psihe, un emocijas ir viena no psihes funkcijām. Tātad tā ir psihiskā veselība. Garīgā vai mentālā – tas skan tā kā vieglāk. Tas neskan tik nopietni, bet aicinu lieta saukt īstajos vārdos, un tā ir psihiskā veselība, ar ko mums ir grūtības," saka Valaine.
Tāpat viņa vērš uzmanību, ka arī valstiskās līmenī psihiskā veselība joprojām nav sakārtota.
"Mums ir daudz stigmu, aizspriedumu, ka tas saistās ar emocionālu vājumu. Ir priekšstati par to, ka ir jātiek galā pašam un par to jau nevar runāt. Tas nav tikai pie mums, tas ir arī attīstītajās valstīs, bet mums tas procents ir lielāks, un savā ikdienā es ar to saskaros, strādājot ar pacientiem. Ir izpratnes trūkums, kas ir psihiskā veselība. Mums kaut kā ir iegājis šis pozitīvās domāšanas kults, ka mums ir jādomā pozitīvi, nedrīkst dusmoties, skaust," saka doktorante.
Turpinot, Valaine vērš uzmanību – pozitīvās domāšanas kults nav veselīgs. No fizioloģijas puses raugoties, ir desmit pamata emocijas. Divas no tām ir patīkamās emocijas – prieks un interese. Tad seko neitrālā emocija – pārsteigums. Un tad ir virkne nepatīkamo emociju.
"Tātad – ir šīs nepatīkamās emocijas, bet viņas ir signāli. Mums vajag dusmas, lai mēs spētu nospraust robežas. Mums ir vajadzīga skaudība, lai mēs sapratu, ka otram ir kaut kas tāds, ko es sev gribu, man tā nav un tad es domāju – es tā palieku, samierinos, vai arī domāju, kā es pats varu to iegūt. Tāpat bēdas – tas nozīmē, ka es pēc kaut kā ilgojos. Šīs nepatīkamās izjūtas ne velti sauc par nepatīkamajām, jo viņas ir nepatīkami just. Vieglāk ir, ja mēs esam priecīgi, mums ir interese, mēs ejam un baudām, bet tā nav realitāte. Mums nemitīgi nāk dažādi impulsi un šis pozitīvās domāšanas kults balstās uz šīm divām pamata emocijām, bet tas izslēdz ļoti lielu virkni [citu emociju]," skaidro doktorante.
"Ja izslēdz negatīvās emocijas, [viņas] tāpat mūsu psihē strādā. Mūsu smadzeņu struktūrā ir limbiskā sistēma, kurā ģenerējas emocijas. Un šīs nepatīkamās emocijas jebkurā gadījumā ģenerējas. Bet, ja mēs viņas nejūtam (tam ir daudz dažādu mehānismu, kādēļ), tad mums sāk parādīties fiziski simptomi. Tie tipiskie ir cilvēki, kuri ir smaidīgi, jauki, laipni, bet ar migrēnas lēkmēm vienmēr, psoriāzes uzliesmojumiem. Tas nozīmē ka kaut kur šīs nepatīkamās emocijas iznāk ārā," turpina Valaine.
Viņa uzver, nepatīkamās emocijas ir jāizpauž, pretējā gadījumā – paliekot neizpaustas, tās var radīt virkni veselības problēmu. Cilvēks var izjust trauksmi, nemieru, fiziskas sāpes.
"Stāsts par veģetatīvo distoniju ir stāsts par to, cik daudz mēs esam kontaktā ar savām jūtām. Kur un kādā situācijā mēs ļaujam tās izpaust. Visbiežāk ir grūtības tieši ar šīm agresīvajām jūtām – dusmas, naids, nicinājums, skaudība…Es savā praksē strādāju arī pusaudžiem un redzu, ka nāk piecpadsmit, sešpadsmit gados ar šīm veģetatīvās distonijas, panikas lēkmēm vai trauksmes lēkmēm. Tas agri vai vēlu atduras pret šīm emocijām, ka viņas nedrīkst paust," stāsta Valaine.
Izjūtot psihiskās veselības traucējumus, viņa mudina vērsties pie psihiskās palīdzības speciālista – pie ārsta psihoterapeita, ārsta psihiatra, vai pie ģimenes ārsta.
Podkāstu "BŪT" skaties platformā Go3 un "Tv3 Play", savukārt, ja esi ceļā sarunu klausies "Spotify", "iTunes" un "Deezer".
Foto: Andrejs Skangals
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
