"Ezers aizplūst, kļūst aizvien sliktāk!" Kuldīgas novadā satraucas par ezera likteni, vaino atbildīgos bezdarbībā
Kādreizējais pilsētnieks Krists pirms vairākiem gadiem pārcēlās uz dzīvi laukos, Kuldīgas novadā, Rendas pagastā, Segliņu ezera krastā. Gleznainajā dabas nostūrī atjauno vēsturisku namu, audzē vīnogas un kaļ plānus rosībai lauku tūrismā. Krists izpētījis apkaimes un Segliņu ezera vēsturi, vēlētos dot iespēju interesentiem nokļūt uz salas ezera vidū. Šim mērķim atjauno vēsturisku laivu. Krists gan bažījas par Segliņu ezera likteni, jo gadu gaitā ūdens līmenis ir krietni samazinājies. Krists apzinājis ezera pietekas, caur kurām ūdens nomaiņu ezerā kavējot bebru aizsprosti. Ūdenstilpe esot ļoti atkarīga no lietus ūdens, bet arī tas neglābj, jo ūdens no ezera nekontrolēti aizplūst caur avārijas stāvoklī esošo meniķi jeb aizsprostu, kas atrodas kaimiņa īpašumā.
Arī raidījums "Bez Tabu" apskatīja meniķi, caur kuru spēcīgā straumē sūcas ūdens. Hidrobūve nepilda savu funkciju. Krists raidījumu informēja, ka aizsprosts ļoti bēdīgā stāvoklī ir jau vairākus gadus. Viņš bažījas, ka ezers var palikt bez ūdens. Jau pirms diviem gadiem esot sācis brīdināt, viņaprāt, atbildīgos: kaimiņu, uz kura zemes atrodas aizsprosts, VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM), kam pieder lielākā daļa ezera, Valsts vides dienestu un Kuldīgas novada pašvaldību. Krists vaino kaimiņu un institūcijas bezdarbībā, jo aizsprosts ilgstoši netiek labots.
Aizsprostam būtu jāstrādā sekojoši: liekot dēļus, būtu jāregulē ūdens līmeni. Tomēr ūdens plūst cauri zem dēļiem, jo konstrukcija ir sabojāta. Ezers visu laiku plūst prom. Kopš pirmoreiz ziņoju par problēmu, pagājuši divi gadi. Nekas nav mainījies! Kļūst aizvien sliktāk.
"Bez Tabu" sazinājās ar teritorijas, uz kura atrodas aizsprosts, īpašnieku, kurš jau kādu laiku cenšas pārdot savu daļu ezera un sauszemes teritoriju ar visu aozsprostu. Viņš norādīja, ka par aizsprosta problēmu ir informēts, bet līdzekļu tā remontam neesot. Viņš gan apšaubīja šīs hidrobūves nepieciešamību, jo pieļāva, ka tā izbūve 20. gadsimtā un ezera uzpludināšana ar meniķa palīdzību, kaitējot videi.
Valsts vides dienestā (VVD) raidījumam norādīja, ka aizsprosta saimnieka pieņēmumi par kaitējumu videi ir nepamatoti. Vides sargi arī ir bažīgi par ūdens nekontrolētu aizplūšanu, tomēr VVD iespējas uzlabot situāciju esot ierobežotas.
Mūsu inspektori apsekoja būvi, konstatēja, ka tā ir sliktā stāvoklī, tādēļ notiek nekontrolēta ūdens aizplūšana. VVD manevra iespējas ir ļoti ierobežotas, jo likumdevējs mums nav devis veidus, kā rīkoties. Būvniecības likums nosaka, ka par būves ekspluatāciju atbildīgs ir īpašnieks. Savukārt būvju kontroli jāveic pašvaldības būvvaldei. Esam vērsušies pie īpašnieka, informāciju esam nodevuši arī būvvaldei. Maksimumu, ko varējām, izdarījām. Par apkārtējo vidi, tai skaitā par Segliņu ezeru, būtu jārūpējas.
Kuldīgas novada būvvaldes inspektori secinājuši, ka aizsprosts ir pirmsavārijas stāvoklī, ir nepieciešams veikt remontdarbus, lai novērstu bojājumus, raidījumu informēja Kuldīgas novada pašvaldības pārstāve Kristīne Duļbinska. Tāpat viņa informēja, ka notikusi saziņa ar teritorijas īpašnieku, atgādinot, ka viņš ir atbildīgs par konkrēto būvi.
Par Segliņu ezera likteni satrauktais Krists uzskata, ka, ja reiz teritorijas īpašnieks nevēlas vai nespēj salabot meniķi, pašvaldība vai LVM varētu uzņemties aizsprosta apsaimniekošanu ezera glābšanas vārdā. Kuldīgas novada pašvaldība ar raidījuma starpniecību aicina aizsprosta īpašnieku uz sadarbību.
Aizcinām īpašniekam uzņemties atbildību un izmantot savas tiesības, piemēram, pārdot vai aicināt kādu institūciju pārņemt, iznomāt kādai institūcijai, kurai būtu iespējas situāciju uzlabot. Lai pašvaldība varētu uzņemties rūpi, iniciatīvai jānāk no īpašnieka. Viņam jānāk ar priekšlikumu. Tad tas tiks skatīts domē.
"Bez Tabu" uzrunāja arī LVM, kam pieder Segliņu ezera lielākā daļa. Uzņēmuma pieaicinātais hidrologs secinājis, ka ūdens līmenis ezerā ir normas robežās, informēja Dace Gūtmane, LVM Dienvidkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plānošanas vadītāja.
Hidrologs veica apsekošanu pagājušā gada jūlijā, pieņemot, ka vasaras vidū ūdens līmenim jābūt zemākajā līmenī. Viņš norādīja, ka ūdens līmenis ir maksimāli iespējamais. Tā celšana nebūtu pieļaujama divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, sliktā stāvoklī esošā hidrotehniskā būve neizturētu papildu spiedienu. Tad tiešām varētu notikt avārija, un būve neizturētu, ūdens aizplūstu no ezera. Otrkārt, ezeram ir ļoti lēzeni krasti, koki aug līdz ar ūdens līmeni. Ja ūdens līmenis paceltos, sāktos koku kalšana, kas rezultētos citā ainavā. Nokaltušie koki gāztos ezerā un to piesārņotu.
Tāpat LVM pārstāve Gūtmane norādīja, ka Segliņu ezera ūdens līmenis, monitorējot kopš pagājušā gadsimta 40. gadiem, ir kāpis un ezera teritorija izpletusies par vairākiem hektāriem. Pagaidām LVM negrasās iesaistīties aizsprosta problēmas risināšanā, vien pauda cerību, ka meniķis tomēr tiks salabots, lai nesagaidītu situāciju, kad tas sabrūk pavisam, kas var rezultēties kritiskā ūdens līmeņa kritumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
