Tirgotāji paredz degvielas cenu kāpuma apstāšanos
Pēdējo nedēļu laikā mūs visus nepatīkami pārsteidz degvielas cenas, kuras tuvojas rekordaugstumiem. Tirgotāji atzīst, ka cenas diemžēl ir pieaugušas ļoti strauji, taču norāda, ka tam nevajadzētu tā vairs turpināties, taču par inflācijas kopējo līmeni pozitīvu prognožu nav – dzīve turpinās kļūt dārgāka.
Latvijā krīt degvielu cenu rekordi un šādas degvielas cenas Latvijā nav redzētas ilgi. Eiropas Komisijas (EK) dati pat liecina, ka šomēnes mūsu valstī pārspēts 95.markas benzīna vidējās cenas rekords, kas turējies kopš 2012. gada aprīļa.
Sava veida negatīvo faktoru perfekta vētra. Histēriskā veida pieaugušas biopiedevu cenas, iztrūkums elektroenerģijas ieguvē dzen uz augšu gāzes cenas, kas savukārt spiež uz naftas produktu cenām, eiro kurss pret dolāru, kā arī bažas par bargu ziemu. Vienlaikus arī augošā ekonomika ir faktors, proti, pieaudzis pieprasījums pēc degvielas. Pēdējās nedēļās gan degvielas cenu kāpums pasaulē ir sabremzējies.
"Amerikas Savienoto Valstu nodoms atbrīvot naftas rezerves, lai stabilizētu cenas. Otrs – mēneša sākumā OPEC+ sanāksme, kur paredzēja, ka palielināsies ieguve un nebūs vairs tik liela deficīta. Trešais – tirgus ir pielāgojies esošajai situācijai. Kopumā labā ziņa ir tā, ka turpmāk tādā straujā tempā nekas vairs nenotiks."
Jāpiebilst gan, ka situācijas stabilizēšanās uzreiz nenozīmē, ka cena varētu sākt šauties pretējā virzienā.
To, ka pieaugušas degvielas cenas, Latvija patērētāji var izjust gan tieši, gan pastarpināti. Pirmkārt jau, protams, benzīntankos, bet, otrkārt, arī daudziem uzņēmējiem degviela ir būtiska izmaksu pozīcija. Tas nozīmē, ka dārgākas kļūst arī citas preces.
Vispārējais dzīves dārdzības kāpums ir dramatisks. Cenas kāpj arī pārtikai, apkurei, elektrībai un citam. Šogad oktobrī inflācija sasniedza 6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
"Tie inflācijas pārsteigumi ir arvien lielāki un lielāki."
Āboliņš norāda, ka dabasresursu cenas un straujā ekonomikas atkopšanās rezultējusies straujākā patēriņu cenu kāpumā nekā varēja prognozēt vēl gada vidū un tas turpināsies.
"Ļoti liels cenu spiediens ir uzkrājies ražotāju pusē. Ražotāju cenu kāpums šobrīd pārsniedz jau 20%, patēriņam cenām tikai 6% kāpums. Uzņēmējiem aktuāls jautājums, cik lielā mērā un kad palielināt savas cenas."
Līdzīgas atziņas arī "Swedbank" ekonomikas apskatā šonedēļ. Eirozonā vidējā inflācija gan nav tik augsta, cik pie mums, bet tas skaidrojams ar to, ka Latvija joprojām mēģina noķert Eiropas ienākumu un attiecīgi arī cenu līmeni.
"Īstermiņa skatoties, inflācija, protams, arī ir atkarīga no tā, cik liels svars mūsu patēriņa grozā ir tām grupām, kuras ļoti strauji šobrīd aug. Zinām to, ka komunālie maksājumi via maksājumi par pārtiku ir tās grupas, kuraš mēs redzam straujāku pasaules cenu kāpumu. Latvijas patērētājam tās veido lielāku daļu no patēriņa groza."
Ekonomisti prognozē, ka situācija varētu stabilizēties tuvāk nākamā gada vidum.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
