Vides organizācijas: Nedrīkst samazināt kompensācijas meža īpašniekiem

Vides organizācijas satrauc Zemkopības ministrijas plāns samazināt finansējumu mežsaimniekiem, kuru īpašumam noteikts mikroliegums. Nauda pārdalīta par labu lauksaimniekiem.

Ja, piemēram, priežu mežā, kuru jau drīzumā varētu cirst, atklātu kādu dabas vērtību, piemēram, mazā ērgļa ligzdu, uz to uzreiz attiektos mikroliegums. Faktiski tas nozīmētu, ka šajā mežā vairs nedrīkst notikt nekāda saimnieciskā darbība. Tā vietā, kā mierinājumu meža īpašniekam maksātu kompensāciju – 160 eiro par vienu lieguma hektāru katru gadu.

Taču jau ilgstoši šis ir jautājums, kurā, atšķirībā no daudzām citām problēmām, sakrīt mežsaimnieku un vides aizstāvju viedoklis – kompensāciju apmērs ir pārāk niecīgs un nespēj segt nedz faktisko koksnes vērtību, īpašniekam mežu nocērtetot, nedz arī motivē mežsaimniekus dabas retumus saglabāt.

"Es to varētu raksturot ar vārdiem – netaisnīga. Tāda, kura nevedina uz dabas aizsardzības mēŗku sasniegšanu. Jo, ja meža īpašnieks saņem ierobežojumu, bet tās kompensācijas ir smieklīgas, protams, viņam tā interese par to dabas vērtību, kāda tur atrasta, diezcik liela, protams, nav," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks.

"Un tas, ko mēs redzam praksē, ir tās situācijas, kad apzināti tiek nocirstas dabas vērtības, gan nozīmīgas meža dzīvotnes, aizsargājami mežu biotopi, gan retu putnu sugu ligzdošanas vietas. Proti, īpašnieki ir rēķinājušies ar lielākiem ienākumiem, viņi redz šo alternatīvu. šos 160 eiro gadā par hektāru, tad ir gadījumi, kad diemžēl pieņem šādu lēmumu," skaidro Latvijas Dabas fonda padomes loceklis Jānis Ķuze.

Ar nolūku meklēt risinājumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2019. gadā izveidoja darba grupu. Tā nāca klajā ar ieteikumiem esošās kompensāciju sistēmas uzlabošanai, cita starpā paredzot arī iespēju īpašniekiem vairāku gadu laikā izmaksāt pilnu koksnes tirgus cenu. Tomēr cerībai, ka situācija uzlabosies, treknu punktu tagad pielikusi Zemkopības ministrija – tā, dalot Eiropas fondu naudu, kurā smeļ arī mežsaimnieku kompensācijas,  finansējumu šim mērķim nākamajiem gadiem ir samazinājusi gandrīz uz pusi. Tas nozīmēs, ka nauda kompensācijām pietiks tikai trim gadiem.

"Jā, šīs priekšlikums bija par dubultošanu, bet pašreiz mēs cīnāmies, lai būtu pašreizējais, šis minimālais apjoms. Pirmkārt, likums nosaka to, ka ir jāmaksā šīs kompensācijas un jāmaksā katru gadu. Un līdz ar to Zemkopības ministrijai būtu jāatvēl attiecīgs finansējums šajā lauku plānā," norāda VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste.

Ministrijā savukārt uzver, ka likums tiešām to nosaka, tomēr vienlaikus tam apakšā tad būtu jābūt arī budžeta finansējumam. Šobrīd šis slogs uzlikts Eiropas lauku attīstības fonda naudai, kura arī nav bezizmēra, turklāt būs arī mazākā apjomā, kā iepriekšējos periodus. Un, vērtējot turpmāko gadu priorotātes, nauda mežinieku kompensācijām vienkārši neesot pietikusi.

"Nav jau tā, ka tur ir kādi brīvie finanšu līdzekļi palikuši. Tur ir pieejamais finansējums sadalīts, atbilstoši tām vajadzībām, ko ir izteikuši lauksaimnieki, mežsaimnieki, visi, kas dod ieguldījumu lauku attīstībā. Vides mērķis jau nav vienīgais, ko ar to finansējumu mēģina sasniegt, tur ir arī citi mērķi," skaidro ZM Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve.

Tikmēr VARAM pauž, ja aptuveni 10 miljonus, kas kompensāciju turpināšanai vismaz esošajā apmērā nepieciešami, rast neizdosies, ir sagaidāmi arvien jauni konflikti un dabas aizsardzības saglabāšanas riski.

"Tas nozīmētu, ka tikai palielinātos spiediens vai vispār šādas teritorijas, kur netiek maksātas kompensācijas, likvidēt vai pie esošā režīma mēģināt panākt kaut kādus ciršanas atvieglojumus, ar mērķi vairāk nocirst un iegūt finansējumu pašiem," skaidro Vilkaste.

Lai šādas situācijas tomēr nerastos, VARAM vēl cer par finansējumu vienoties, pie viena galda sēžoties ar kolēģiem no Zemkopības ministrijas, kuri gan vismaz šobrīd papildu naudas rašanas avotu nesaredz.