Ierobežojumu laikā tapušās svētku tradīcijas turpinās jau otro gadu
Ziemassvētku dziesmas, dzejolīši un pantiņi kā arī mīļi apsveikumi. To visu gatavo ne tikai bērni, bet arī tūkstošiem senioru visā Latvijā.
Šie būs jau otrie ziemas saulgrieži, kad dažādu pansionātu un aprūpes namu iemītnieki jau laikus gatavojas svētku sveicieniem, kas izskanēs tiešsaistē jau 22. decembrī.
Sociālās aprūpes centra "Ezerkrasti" cilvēki gan zīmē, gan dzied un ir gatavi to arī parādīt citiem.
Sanākušie atminas Ziemassvētku skaistākās dziesmas. Jūlija spēlē īpašu vijoli, tā ir vecmeistara Mārtiņa Zemīša darināta: "Man nav balss, es nedziedu, bet es spēlēju."
Sadziedāšanās visiem ļoti patīk, dziesmu daudz, grūti izvēlēties.
Citās telpās apsveikumus darina ar rokām. Gundars jau pagatavojis kartītes brālim un brāļa sievai.
Olga daudzus gadus bijusi jauka medmāsa, taču tā vien šķiet, ka viņa labi justos arī uz skatuves, runājot dzeju: "Galva apaļa kā ola, melnās acis bolīt bola. Kājas resnas tā kā stabi, galvā cepure stāv labi."
Arī Senioru namā Rembatē sveicēju netrūkst.
Kopumā "Lielās ģimenes Ziemassvētku apsveikumos" piedalās 170 iestāžu, sociālo namu, kā arī pašvaldību, valsts un privāto pansionātu iemītnieki.
"To mēs skatāmies tā kā televīzijā, bet pa brīdim var ieslēgties tiešsaistē un tad paklausīties, ko tajā brīdī vai nu cits pansionāts, vai cita pašvaldība mums novēl," norāda "Senior Group" Rembate pārstāve Ina Uvarova.
Iepriekš ierakstīti vai tieši sveikšanas dienā radītie apsveikumi redzami un dzirdami visiem iesaistītajiem. Šī tradīcija radās ierobežojumu laikā, bet tās autori ir pārliecināti, ka tā vēl ilgi turpināsies arī pēc ierobežojumu beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
