Ukrainas krīze: Baltijas valstu aizsardzības ministri vienojas par sadarbību
Vairāki jauni lēmumi par Baltijas valstu kopīgo aizsardzību pieņemti Kauņā. Tiekoties trīs kaimiņvalstu aizsardzības ministriem, Latvija, Lietuva un Igaunija paaugstina militāro gatavību un vienojas par ātru, kopīgu reakciju apdraudējuma gadījumā.
Militārais saspīlējums pie Ukrainas robežām licis vienoties par skaidriem soļiem mūsu reģionā, ja būs nepieciešams aizsargāties. Ar šādu vēstījumu noslēgusies Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksme Kauņā.
Jau pirmdien kļuva skaidrs pirmais vienošanās punkts. Trīs valstis paaugstinās bruņoto spēku gatavību un veiks plānošanas pasākumus, lai reaģētu uz jebkāda veida eskalāciju vai provokācijām.
Ministri vienlaikus jaunumiem par valstu sadarbību atkārtoti nosodīja Krievijas un Baltkrievijas centienus destabilizēt situāciju reģionā.
Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks brīdinājis, ka ir acīmredzamas Krievijas vēlmes iebrukt Ukrainā un arī iekļaut savā teritorijā Baltkrieviju: "Situācija ir radikāli mainījusies. Krievija ir ne tikai izvirzījusi prasību, bet izsludinājusi ultimātu. Bez mazas uzvaras Putins neapstāsies."
Igaunijas ministrs Kalli Lānets izcēla, ka šobrīd jau atklāti jārunā par iespējamu militāru konfliktu kontinentā. Tam nav abstraktas aprises – tas var notikt jau drīzumā: "Ir absolūti skaidrs, ka drošības situācija Eiropā ir būtiski pasliktinājusies. Pastāv militāra konflikta risks tuvākajos mēnešos, ņemot vērā anormālo Krievijas bruņoto spēku pulcēšanos Ukrainas pievārtē un Krimas pussalā. Diskusijām ar Krieviju nav augļu, tā vietā Maskava turpina nosūtīt spēkus. Turklāt Krievija publicējusi absurdas prasības NATO."
Kolēģiem piekrita arī Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Viņš atkārtoja Eiropas un NATO līmenī jau iepriekš izskanējušo, ka Eiropas valstu, tajā skaitā Latvijas, aizsardzība sākas Ukrainā: "Pat ja Ukraina nav NATO aliansē, pat ja tā nav Eiropas Savienības dalībvalsts tā, šajā brīdī lielā mērā aizsargā visas Eiropas intereses, pastāvot par savu, brīvu izvēli un brīvību. Tas mums atgādina par mūsu pašu ceļu vien pāris desmitgades atpakaļ."
Tikmēr no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska otrdien strāvoja sava veida kritika NATO. Zelenskis uzsvēra, ka vēlas skaidru grafiku par iespējamo pievienošanos aliansei un šajā brīdī valsts vairs nevar gaidīt. Viņš piedāvājumu gaida nākamā gada laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
