"Latvijas lepnuma" ģimene iedrošina nebaidīties ikvienam bērnam dot mājas

Ir kluss pirmssvētku vakars, kad TV3 Ziņas ierodas ciemos pie šī gada "Latvijas lepnuma" ģimenes.

Lasi vēl – "Latvijas Lepnums 2021" – mīlestības pilnā Bišu ģimene

Skaisti apsnidzis, namiņš ir gaišs un silts. Virtuvē tik tikko visiem pietiek vietas. Par piparkūku cepšanu atbildīgas visas piecas māsas. Vecākiem ļauts vien asistēt, bet pa kājām kumosu nokrītam gaida abi četrkājainie ģimenes mīluļi.

Ivandas un Andra ģimene šāda nav izskatījusies vienmēr. Vecākās četras meitas pārim pievienojās pirms deviņiem gadiem. Nolūks sākotnēji bija palīdzēt un atbalstīt, tāpat kā daudzus citus grūtībās nonākušos Bauskas pusē, bet liktenis bija lēmis citādi.

"Ļoti emocionāli ir to atcerēties, bet es to biju izsapņojusi, es viņas biju izsapņojusi. Visas," atceras mamma Ivanda.

Četras māsiņas palika par bārenēm. Saprotot, ka vien retais uzreiz paņemtu pie sevis visas kopā, bija skaidrs, ka meitenēm draud izšķiršana un adopcija pa dažādām ģimenēm, ko Ivanda un Andris nevarēja pieļaut.

"Pirmo reizi, kad viņas satiku, viņas man pieķērās kā dadzīši. Man tas bija milzīgs pārdzīvojums. Es domāju katru minūti, stundu, nakti. Es sapratu, ka viņas man ir dvēseliski tik tuvas, ka man jāsatiek arvien biežāk un biežāk. Nevarēju atrast sev stūri, vietu, kā lai Andrim to pasaku, kā reaģēs. Viņš atnāca mājās no darba, sākām runāt, un viņš saka – "viņām jādzīvo pie mums"! Tā man bija lielākā dāvana," stāsta Ivanda.

Tikai tad, kad visas četras par mammu un tēti jau sauca Ivandu un Andri, ģimenei stārķis atnesa jaunāko māsiņu – Annu.

Paši nākuši no lielām ģimenēm, kur vērtība ir kopā būšana un radoša nekārtība, bet pāri visam – darba tikums, iejūtība pret līdzcilvēkiem un nebaidīšanās iet palīgā, kad kādam tas nepieciešams – nu viņi māca to savām meitām.

Un, ja kaut vienu, kurš par bērniņa pieņemšanu ģimenē domā, bet vēl šaubās, izdosies pārliecināt, mērķis būtu sasniegts.

"Nekas tur nav baigi daudz jādomā. Lēmumi jāpieņem ātri. Un viens no iemesliem, kāpēc savu viedokli saku ir, lai ģimenes, kas par to domā, pieņem šo lēmumu, īpaši daudz nešauboties, jo pirmām kārtām tas ir izdarāms ātri, viegli un prieka un labuma ir vairāk nekā raizes. No tā vispār nevajag baidīties. Kāpēc ar savu soli neizdarīt ko labu pasaulei, cilvēkam. Pilnīgi nevajag par to šaubīties. Lai katram bērnam Latvijā un pasaulē ir ģimene. Visi ir normāla, ikdienas dzīve, bet kāpēc nedarīt, ja var izdarīt," norāda Andris.

Mamma Ivanda dibinājusi biedrību "Eņģeļa sirds", kur mazturīgo apģērbšanas un pabarošanas vietā izvēlējās dāvāt ko vērtīgāku – izglītību – lai savas dzīves būvētu jau labākas un pārtikušākas. Tur mammai palīgā labprāt iet arī lielās meitas.