Uz saturu

Krievija turpina žņaugt stratēģiski svarīgo Mariupoles ostu

2021. gada 28. decembrī 20:30

Arī šovakar turpinām raudzīties, kas šobrīd notiek kara plosītajos Ukrainas austrumos. Nu jau astoņus gadus kopš karadarbības sākuma Donbasā Krievija turpina smacēt Ukrainai svarīgo Doņeckas apgabala Mariupoles ostu Azovas jūrā. TV3 Ziņas skaidro, kā karš aizsprostojis šo Austrumukrainai tik svarīgo ekonomikas artēriju.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mariupoles osta ir lielākā un savulaik bija arī spēcīgākā Ukrainas osta Azovas jūrā. Šeit laiks tiek dalīts divos periodos – pirms Krievijas agresijas 2014. gadā un pēc tās. Ja runājam par pirmo periodu, tad ostas apgrozījums bija 15 miljoni tonnu kravu gadā – lielākoties metāls un ogles. Diemžēl šobrīd šis kravu apjoms ir samazinājies vairāk nekā trīs reizes, jo svarīgākās ogļu raktuves un metālapstrādēs rūpnīcas atrodas prokrievisko separātistu kontrolētajās teritorijās.

Lasi vēl: TV3 Ziņas Ukrainā: vietējie gatavi karot un nosoda rietumus nekā nedarīšanā

Mariupoles ostai ir 132 gadu sena vēsture. Ostas direktors stāsta, – Doņeckas apgabals ir Ukrainas enerģētikas sirds, savukārt Mariupoles osta – Doņeckas apgabala ekonomikas dzinējspēks – tā tas vismaz bija līdz 2014. gadam.

Lasi vēl: Donbasa iedzīvotāji: Mēs esam gatavi spēcīgai cīņai

Igors Barskijs
Mariupoles ostas ģenerāldirektors

"Mariuopoles osta līdz 2014. gadam pārkrāva 14-15 miljonus tonnas kravu, lielākoties metālu. Tas ir vairāk, nekā spēj pārkraut visas Ukrainas ostas kopumā. Vēl viens ļoti svarīgs kravu veids visam Donbasam bija ogles un māls. Saukšu lietas īstajos vārdos – pēc Donbasa okupācijas 2014. gadā ostas izaugsmes un attīstības vektors sāka strauji krist uz leju – mēs sasniedzām jebkad zemāko apgrozījumu – gadā piecus miljonus tonnu kravas. Okupētajā Donbasā palika metalurģijas rūpnīcas, palika ļoti daudz ogļu raktuves, māla karjeri."

Šis kravu apjoms savulaik ļāva Mariuopoles ostai efektīvi strādāt, veidot peļņu, dot pienesumu Ukrainas, Donbasa un arī Mariupoles budžetā. Pirms karadarbības sākuma šeit darbs bija 4500 strādnieku, bet patlaban te nodarbināti nepilni 2000 cilvēku.

"Metāla kravu apjoms samazinājies par vairāk nekā četrām reizēm, šobrīd gadā mēs apgrozām tikai nepilnus četrus miljonus tonnas metāla. Ogļu kravas ir pazudušas pilnībā. Mariupoles ostā ir unikāls ogļu pārkraušanas komplekss, kuram līdzīgu citās Ukrainas ostās nav. Patlaban tas ir iekonservēts sešus gadus nestrādā, droši vien nekad arī vairs nestrādās," skaidro Barskijs.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Mariupoles osta, kuģu būvētava vienmēr ir bijusi vienīgais un galvenais punkts, kas apkalpoja visas Eiropas Savienības, Ukrainas un citu pasaules valstu kuģus, kuri pārvadāja kravas šajā reģionā. Pēc tam, kad sākās aktīva karadarbība, ir šis tirgus pazaudēts. Starptautiskās kravas vairs šai ostai nepienāk. Vēl lielāku Mariupoles izolāciju Maskava panāca ar tilta būvniecību līdz okupētajai Krimai. Tas pielika punktu starptautisko kravu pārvadājumiem uz Mariupoli. Arī kuģu būves un remontu jaudas izmanto minimālos apmēros.

Igors Barskijs
Mariupoles ostas ģenerāldirektors

"Mūsu kaimiņa Krievijas Federācijas uzvedība ietekmē mūsu darbu un iespējas izdzīvot katru dienu. Azovas jūras blokāde, aizliegums šķērsot Kerčas šaurumu – kuģus zem Ukrainas karoga tur neielaiž, arī starptautiskie kuģi nevēlas šo ceļu izmantot, viņi nekad nevar zināt, kurā brīdī var sākties jauna blokāde. Ja runājam par eksportu, no mūsu reģiona metalurģijas uzņēmumi ir spiesti savas kravas sūtīt cauri Melnās jūras ostām, tas apgrūtina loģistiku, piegādes, tas ietekmē konkurētspēju mūsu uzņēmējiem un ietekmē mūsu reģiona attīstību."

Mariupole allaž ir bijusi svarīga Krievijai, lai tā spētu savienot anektēto Krimas pussalu ar separātisko kaujinieku kontrolētajiem Ukrainas austrumiem. Kaut arī no Mariupoles līdz Krimai ir aptuveni simt kilometru, stratēģiski svarīga ir šī konkrētā osta. Astoņus gadus pēc karadarbības sākuma to arī šodien turpina bloķēt Krievijas karakuģi. Tā rezultātā Mariupoles ostai un līdz ar to arī valsts ekonomikai kopumā astoņu gadu laikā radīti zaudējumi vairāk kā 90 miljardu eiro apmērā. Arī ārvalstu investori izvairās investēt ostas attīstībā.

Lasi vēl: Ukraiņi prasa stingrāku Rietumu atbildi uz Krievijas draudiem

Krievijas karakuģu klātbūtne Azovas jūrā rada bažas par jauna konflikta rašanos un pašreizējā stāvokļa pasliktināšanos.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm