TV3 Ziņas Ukrainā: iedzīvotāji ar bažām raugās uz diplomātisko sarunu iznākumu
Amerikāņi ir solījuši par Eiropas drošību bez Eiropas valstu ziņas nekādas vienošanās ar Krieviju neslēgt, taču šis ir bažu pilns brīdis, īpaši Ukrainai, kura ir faktiskā karastāvoklī jau teju astoņus gadus. Noslēdzot TV3 Ziņu reportāžu sēriju no Ukrainas, ceturtdienas, 30. decembra, vakarā skaidrojam, ko par Krievijas centieniem noteikt ietekmes zonas un diktēt noteikumus saka viens no pazīstamākajiem Ukrainas žurnālistiem, kurš par savas valsts aizstāvību ir tiesāts.
Mikola Semena ir Ukraiņu politiskais žurnālists ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi. No 2010. gada strādāja Krimā – radio "Brīvā Eiropa". Viņš bija viens no retajiem neatkarīgajiem Krimas žurnālistiem, kurš pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas nolēma palikt pussalā un turpināt Ukrainas medijiem atspoguļot notikušo okupētajā teritorijā.
"Ukrainas žurnālisti, kas bija palikuši Krimā, tika pilnībā kontrolēti. Visa informācija, ko es sūtīju, tika pārtverta, viņi kontrolēja manu datoru, telefonu, visu, lai nepieļautu nevēlamas informācijas publicēšanu. Līdz vienā dienā pie manis atnāca uz mājām, atņēma datoru, telefonu un visus apkopotos dokumentus."
2016. gada aprīlī Krievijas varasiestādes viņu arestēja. Izvirzīja apsūdzības par rīcību, kas ir pretrunā Krievijas Federācijas teritoriālajai integritātei. Proti, piesprieda divarpus gadus nosacītu sodu par Krimas kā Krievijas teritorijas apšaubīšanu. Šajā laikā viņam bija liegts piedalīties publiskos pasākumos un, protams, strādāt žurnālistikā. Atļauju no Krievijas varasiestādēm atstāt Krimu viņš saņēma tikai pērn februārī, pēc tam viņš devās uz Kijevu. Visu piedzīvoto viņš dokumentējis gandrīz tūkstoš lapu biezā grāmatā "Krimas reportāža".
"Krimas okupācija bija viens no Krievijas Federācijas īstenotajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem. Tas, ko es piedzīvoju, un tas, kas šodien notiek Krimā – absolūta Ukrainas tautas apspiešana, ierobežota vārda brīvība, pilnīgs aizliegums jebkādām sabiedriskām aktivitātēm, protestiem, kas ir pret Krievijas Federācijas uzskatiem, aizliegums rīkot jebkāda veida protesta akcijas. Man bija svarīgi to pasaulei izstāstīt," žurnālists Mikola Semena.
Mikola saka, – pasaulei būtu jāsaprot, ka Krievijas šā brīža izvirzītie ultimāti Rietumiem ir centieni vest Eiropu atpakaļ pagājušajā gadsimtā. Proti, Krievija uzstāda savas pretenzijas Rietumiem, tostarp nosaka noteikumus teritorijām, kas atrodas ap Krieviju.
Ieskaties arī šeit: Krievija turpina žņaugt stratēģiski svarīgo Mariupoles ostu
"Es domāju, ka šodienas situācija ir līdzīga situācijai, kāda bija 30. gadu beigās – 1937., 1938., 1939 gads, kad Eiropa centās piekopt samierniecisku politiku attiecībās ar Hitleru. Šobrīd Eiropa saskaras ar tieši tādiem pašiem pārbaudījumiem. Un te ir divas izvēles – vai nu Eiropa ies samierināšanas politiku ar Putinu, vai pieņems stingrus mērus, kas, kā mums rāda vēsture, būtu daudz perspektīvāks ceļš – un uz šādas politikas pamata arī varētu veidot dialogu, izvairīties no kara, izbeigt konfrontāciju starp Krieviju un Ukrainu – Krieviju un Baltijas valstīm.
Vaicāts, vai, viņaprāt, vispār ir iespējamas diplomātiskās sarunas ar Maskavu, žurnālists saka, ka ne. Viņaprāt, Kremlis turpinās izvirzīt savus ultimātus – kas atbilstoši starptautiskajām tiesībām ir neizpildāmi. Bet tas arī esot Putina mērķis – Maskava Rietumvalstu nepakļaušanos šīm prasībām varētu izmantot, lai attaisnotu kara sākšanu Eiropas austrumu malā.
"Es domāju, ka sarunas ar Putinu ir bezjēdzīgas, uz katra sarunu soļa viņš uzstādīs jaunas prasības un šīs prasības nekad nebūs saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, vienlaikus, protams, no sarunām atteikties nedrīkst, bet šajās sarunās gan Eiropas Savienībai, gan NATO, gan ASV būtu jārāda spēcīga pozīcija – ka pret jebkādu iejaukšanos Ukrainas teritorijā Ukrainas iekšējās lietās būs spēcīga atbilde."
Ne tik drūmi un nomācoši kā valsts austrumos, tomēr arī Kijevā cilvēkus satrauc, kā šīs augsta līmeņa gaidāmās tikšanās ar Krieviju – ietekmēs viņu nākotni. Ukraiņi ir vienisprātis – valsts ir uzsākusi ceļu uz Eiropu un Rietumi nedrīkst pieļaut Krievijas centienus šo ceļu bloķēt.
Lasi vēl: TV3 Ziņas Ukrainā: armijas kapelāns atceras zvērīgo spīdzināšanu
"Situācija, protams, ka satrauc. Uzskatu, ka tas viss ir nepareizi. Tas, ko dara Krievija attiecībā pret Eiropas valstīm un Ukrainu – Ukrainai ir tiesības pašai lemt, vai tā vēlas būt NATO vai ne. Spiediens, ko šobrīd Krievija izdara pret Rietumiem, es uzskatu, ka tas ir tiešām ļoti satraucoši. Jau 2014. gadā, Maidana laikā, cilvēki pateica, kur viņi vēlas būt – Ukraina vienmēr ir virzījusies uz attīstību, uz Eiropu un, es uzskatu, ka nevienam nav tiesības diktēt noteikumus, kur mums ir jābūt."
"Nav labi, situācija valstī ļoti nomāc. Jau Maidans un tas, kas notika pēc tam – karš ar Krieviju, tagad atkal šie draudi, nejūtos labi. Ukraina šobrīd tiek raustīta, visi citi spriež par mums, tikai mēs neko nevarat teikt. Krievija grib mūs sev pievienot. Mēs gribam uz Eiropu. Tas, ko dara Krievija, vispār ir nesaprotami, atnāk un atņem mūsu teritorijas," uzskata Kijevas iedzīvotāja Irina.
Lasi vēl:
- TV3 Ziņas Ukrainā: vietējie gatavi karot un nosoda Rietumus nekā nedarīšanā
- Donbasa iedzīvotāji: Mēs esam gatavi spēcīgai cīņai
Kijevas iedzīvotāja norāda – pirms astoņiem gadiem Maidana laikā cilvēki pateica, kur viņi vēlas būt, tāpēc nevienam nav tiesības diktēt noteikumus, kur viņiem jābūt.
Vairāk šeit: Ukraiņi prasa stingrāku Rietumu atbildi uz Krievijas draudiem
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
