Apdrošinātājs nemaksā visu "norakstāmā" auto vērtību pēc nopietnas sadursmes
Valsts policija secinājusi, ka pārkāpa noteikumus tikai traktora vadītājs, traktora OCTA apdrošinātāja BTA piesaistītais eksperts secinājis, ka daļēji vainīgs bija arī Vitolds. Līdz ar to apdrošinātājs tikai daļēji sedz zaudējumus. Par apdrošinātāja secinājumiem Vitolds ir lielā neizpratnē.
2020. gada decembrī, braucot no Rīgas uz mājām Rēzeknē uz šosejas Jēkabpils novadā Vitoldu pārsteidza traktors, kurš diennakts tumšajā laikā, ap pulksten 18:00, pa ceļu pārvietojās bez apgaismojuma ar ļoti nelielu ātrumu. Kā stāsta Vitolds, pats bija piesprādzējies, brauca ar atļauto braukšanas ātrumu – 90 km/h -, ko bija uzstādījis kruīza kontrolē. Traktoru Vitolds esot pamanījis pēdējā brīdī, kad no sadursmes vairs nevarēja izvairīties.
Traktors brauca bez gaismām, atstarotājiem, bez tehniskās apskates. Izrādījās, viņam bija vēl citi pārkāpumi. Sanāca sadursme. Sadursme bija ļoti spēcīga. Traktora ātrums bija ap 10 km/h. Es tam ieskrēju aizmugurē. Tas notika ap 18:00 vakarā, kustība bija diezgan intensīva, pretī braucošās mašīnas nedaudz apžilbināja. Es traktoru ieraudzīju tieši pirms trieciena.
Vitolds stāsta, ka avārijā gana nopietni cieta rokas un kājas, pēc negadījuma ārstējās slimnīcā un bija darba nespējā. Tomēr vēl smagāk cieta traktorā braucošā persona. Vitolds stāsta, ka bez iepriekš uzskaitītajiem pārkāpumiem, vienvietīgajā 1976. gadā ražotajā T-16 traktorā neatļauti braukušas divas personas.
Apdrošinātājs lemj un ietaupa
Pēc avārijas Vitolds vērsās pie traktora OCTA apdrošinātāja BTA, kurai lūdza kompensēt zaudējumus. Vitolda "Renault" avārijā cieta tik smagi, ka tā remonts vairs neatmaksājās, līdz ar to Vitolds sagaidīja, ka BTA izmaksās naudas summu, kas atbilst transportlīdzekļa tirgus vērtībai, kas tobrīd bija 14,5 tūkstoši eiro.
Pēc avārijas Valsts policija (VP) uzsāka izmeklēšanu, kurā secināja, ka notikušajā, viennozīmīgi, ceļu satiksmes noteikumus pārkāpis tikai traktora vadītājs. Spītējot likumsargu secinājumiem, apdrošinātājs BTA lēma, ka daļēji vainīgs bijis arī Vitolds un noteica vainas sadalījumu 70 pret 30, kas nozīmē, ka Vitolds zaudē 30 procentus no cerētās kompensācijas. Pēc BTA domām, viņam pienākas 10,5 tūkstoši eiro. To, ka Vitolds ir līdzvainīgs notikušajā, secināja BTA piesaistīts eksperts.
Eksperts secināja, ka man bija nepareizi izvēlēts braukšanas ātrums, ka es varētu to pamanīt un apbraukt, bet policija apstiprināja, ka atļauto braukšanas ātrumu – 90 km/h – es nepārsniedzu. Man ir aizdomas, ka [BTA] darbinieki ir uz kaut kāda procenta, proti, jo vairāk izkrāps no cilvēka, vairāk paši dabūs.
BTA uzticas ekspertam
BTA Atlīdzību departmenta direktors Kārlis Liepiņš sarunā ar "Bez Tabu" noraidīja Vitolda viedokli par kāda ieinteresētību apzināti "piesieties" ar mērķi ietaupīt apdrošinātāja līdzekļus. BTA pārstāvis uzvēra, ka izpēti veica neatkarīgs eksperts, kurš var zaudēt sertifikātu, ja strādās negodprātīgi.
Vitolds jau vērsies BTA ar pretenziju par lēmumu atlīdzības lietā, norādot, ka policijai pret viņu pretenziju nav. Uz to BTA viņam atbildēja, ka apdrošinātāji var neņemt vērā policijas secinājumus.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 31.panta 1.daļa, nosaka, ka apdrošinātājs (vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs) katras ceļu satiksmes negadījumā (CSNg) iesaistītās personas atbildību par nodarītajiem zaudējumiem izvērtē un nosaka, ņemot vērā CSNg apstākļus. Šīs tiesību normas tiešā tekstā noteic, ka tieši apdrošinātājs izvērtē CSNg apstākļus, izmantojot ziņas, kas par šo negadījumu ir iegūstamas, tostarp no Valsts policijas. Tādējādi ir secināms, ka policijas iestādes iegūtie pierādījumi par CSNg un izdarītie secinājumi ir vērtējami tāpat kā citi pierādījumi, kas iegūti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas lietā. Tiesību normas nenosaka, ka apdrošinātājam lēmuma par personas atbildības noteikšanu sakarā ar zaudējumu nodarīšanu pieņemšanā būtu obligāti saistošas tieši policijas iestādes sniegtās ziņas, vai tām būtu lielāks spēks kā citām ziņām par faktiem lietā. [..] Līdz ar to ir secināms, ka policijas iestādes ziņas var tikt izmantotas apdrošināšanas atlīdzības noteikšanai, bet policijas iestādei nav kompetence konstatēt vainīgo personu.
Atlīdzības lietā BTA secināja, ka Vitolds nav ievērojis Ceļu satiksmes noteikumu punktu, kas nosaka, ka jāizvēlas konkrētajiem apstākļiem atbilstošs braukšanas ātrums. BTA norādījis, ka apstāšanās ceļa garums uz sausa asfalta seguma pie braukšanas ātruma 90 km/h sastāda 63- 73 m, kas pārsniedz redzamību, ko transportlīdzeklim nodrošina tuvās gaismas lukturi, līdz ar to ir secināms, ka Vitolds nav izvēlējies redzamībai atbilstošu braukšanas ātrumu. Izvēloties braukšanas ātrumu atbilstoši redzamībai, ko nodrošina transportlīdzekļa tuvās gaismas lukturi, transportlīdzekļa "Renault" vadītājam būtu iespēja savlaicīgi pamanīt radušos kustības bīstamību un izvairīties no sadursmes rašanās, norādīja BTA.
Policijas lēmumā bija atsauce uz liecinieku, kurš brauca neilgi pirms "Renault" vadītāja. Viņš apgalvoja, ka šķērslis bija pamanāms un ka viņš to apbrauca.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojā (LTAB) "Bez Tabu" informēja, ka, ja Vitoldu neapmierina lēmums par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu, viņam ir tiesības lūgt LTAB sniegt atzinumu par minēto lēmumu. Pārbaudot sūdzību pēc būtības, LTAB sniegs atzinumu, kuram ir rekomendējošs raksturs.
Eksperts atgādina par piesardzību
Satiksmes eksperts no "Drošas braukšanas skolas" Edmunds Ozolnieks sarunā ar "Bez Tabu", nekomentējot konkrēto strīdu, uzsvēra, ka ir svarīgi izvēlēties drošai braukšanai atbilstošu braukšanas ātrumu.
Problēmas rodas tad, kad jāsāk reaģēt. Braucot ar ātrumu 90 km/h, vienā sekundē nobrauc aptuveni 30 metru. Bet šī viena sekunde ir tikai reakcijas laiks. Reakcijas laikā nekas vēl netiek darīts. Reakcijas laikā pamana bīstamību, smadzenes apstrādā informāciju un nodod informāciju kājām un rokām. Jāapzinās, ka ātrumam ārpus apdzīvotas vietas sliktas redzamības apstākļos jābūt zemākam, nekā atļautajam maksimālajam braukšanas ātrumam, lai mazinātu sadursmes risku. Autovadītāji ļoti bieži domā par iespējamo sodīšanu, nevis par to, vai ar konkrētu ātrumu spēj tikt galā. Uzskata, ka, ja atļauts braukt uz 90 km/h, tad var vēl pielikt 10 km/h, jo tad soda vēl nebūs. Līdz ar to daudzi brauc ātrāk, vērtējot risku tikt sodītiem, nevis spēju reaģēt uz ceļa.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
