Brīvprātīgajiem, kuri vēlas stāties Ukrainas bruņoto spēku jaundibinātajā Starptautiskajā teritoriālās aizsardzības bataljonā, jāvēršas Ukrainas vēstniecībā Latvijā.
Lūk, Krievijas vēstniecība, tepat pārsimt metru attālumā ir Ukrainas vēstniecība, un starp tām sniedzas gara rinda ar svecītēm, ziediem un dažādiem atbalsta uzrakstiem.
Uzrunātie cilvēki, kuri šeit atnākuši nolikt ziedus, izteikt savu atbalstu, kuriem nav vienaldzīgs ukraiņu liktenis, vairums šo cilvēku atbalsta cilvēku brīvu izvēli.
"Man liekas, ka tā ir katra cilvēka brīva izvēle, un, ja cilvēki vēlas atbalstīt Ukrainu, kā vien viņi to var izdarīt, tas ir atbalstāms un apsveicams. Ja gadījumā pie mums izveidojas tāda situācija, tad, cerams, arī mums kāds palīdzēs," pauž Pārsla.
Kalpaka bulvārī, uz kura atrodas Ukrainas un Krievijas vēstniecības, nepārtraukti skan garāmbraucēju signāli. Kājām atnākušie cilvēki turpina nolikt svecītes un ziedus.
Sanākušie uzskata, ka Saeimas pieņemtais lēmums ļaut brīvprātīgajiem karot Ukrainā pret Krievijas karaspēku ir pašsaprotams. Šajā gadījumā nav vidusceļa.
"Es domāju, ja mēs pieņemam lēmumus, tad mums atkāpties īsti vairs nav kur. Vai nu mēs nostājamies vienā pusē, vai nostājamies otrā pusē. Es domāju, ka arī mums jāiet līdz galam. Šeit izšķiras ne tikai Ukrainas liktenis, mūsu vērtības, mūsu dzīvesveids galu galā. Es jau nu uzskatu, ka vajadzētu pievienoties progresīvi domājošai cilvēcei un mēģināt novērst nenovēršamo," saka Armands.
"Es domāju, Ukrainai vajag visu atbalstu, ko varam sniegt, tas ir nozīmīgi. Ja es varētu, es arī ietu. Vajag cilvēkiem iet, un viņi ir lieli malači, tā kā es tiešām to atbalstu," pārliecināts Bleiks.
Ļoti skaidri jūtama cilvēku vēlme paust savu atbalstu Ukrainas tautai. Visiem tiem cilvēkiem, kuri aizstāvas pret lielu pārspēku. Tomēr katrā atbildē skan vārdi – brīva izvēle. Cilvēki atbalsta tos, kuri dodas pēc brīva prāta uz Ukrainu.
"Manuprāt, tā ir katra cilvēka brīva izvēle, ko katrs vēlas darīt, lai palīdzētu šajā situācijā. Grūti novērtēt, kas būtu pareizi, kas nepareizi, kas novestu pie kādām sekām. Tas, ko katrs var darīt, ir tas, ko katrs jūt, ko var darīt lietas labā," pārliecināta Anna.
"Man šķiet, ka tā ir katra cilvēka brīva izvēle izdomāt, ko viņš šajā situācijā vēlas darīt. Es pašlaik vēlos būt Latvijā, jo te ir mani vecāki. Es dzīvoju starp trīs valstīm, starp Lielbritāniju, Igauniju un Latviju. Es vēlos šeit palikt, kamēr situācija nomierināsies, bet, ja kāds vēlas iet karot uz Ukrainu, es neredzu iemeslu, lai to nosodītu, jo ukraiņi šobrīd karo par mums," pauž Kristaps.
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi attiecas tikai uz brīvprātīgajiem. Latvijas zemessargiem un profesionālā dienesta kareivjiem nav ļauts iet karot kā brīvprātīgajiem Ukrainas pusē. Ukrainā jau tiek veidots starptautisks aizsardzības brīvprātīgo bataljons.
Jāpiemin, ka vakar vakarā oficiāli karot Ukrainas pusē pieteicās Gundars Kalve. Minētais vīrietis ir bijušais zemessargs, kurš no dienesta atstādināts pēc aizdomām, ka viņš Jēkabpilī aizvāca un noslēpa padomju laika lielgabalu, kas bija izlikts vispārējai apskatei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
