Uz saturu

Latvijas ostās ļoti maz kuģu zem Krievijas karoga

Latvijas valdība varētu aizliegt mūsu ostās ienākt Krievijas kuģiem, ja par šādu lēmumu centralizēti nevienosies Eiropas Savienība. Latvijas gadījumā tas gan attiektos uz kuģiem zem Krievijas karoga un tādu mūsu ostās ir maz, vēsta TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Visiem Krievijas kuģiem, tostarp komerciālajiem, jāseko krievu karakuģim. Ar šādu simbolisko vēstījumu nedēļas nogalē klajā nāca Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, aicinot visām Eiropas valstīm bloķēt savas ostas Krievijas kuģiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits šorīt TV3 raidījumā 900" sekundes pauda, ka šis jautājums varētu nokļūt Ministru kabineta dienaskārtībā. Ministrija esot jau aicinājusi pašas ostu administrācijas šādi rīkoties. "Jāsaka, ka ostas neieklausās šādos aicinājumos un joprojām Krievijas karoga kuģi ienāk Latvijas ostas. Tas, manuprāt, nav pieņemami, tāpēc mēs gatavojam attiecīgus lēmumus valdībā," sacīja Linkaits.

Rīgas brīvostas pārvaldē apliecināja, ka Krievijas kuģi ostā ienāk, taču to ir ļoti maz, pamatā izmērā nelieli. Patlaban ostā esot divi kuģi zem Krievijas karoga, kas te ieradušies jau labu laiku iepriekš remonta vajadzībām. Nekādu oficiālu paziņojumu brīvosta gan neesot saņēmusi no Satiksmes ministrijas.

Ansis Zeltiņš
Rīgas Brīvostas pārvaldnieks

"Tas lēmums noteikti ir pareizs, bet tam ir jābūt likumdošanas lēmumam, kā tas bija kontekstā ar aviāciju. Lai šajā gadījumā kādu kuģi kaut kur juridiski neielaistu, jābūt atbilstošai likumdošanai. Līdzīgi, kā to pieņēma briti."

Ostā nekādas lielas loģistikas problēmas šāds lēmums neradītu. Jau tagad kompānijas sāk nesadarboties ar Krievijas kuģiem, tāpēc šis solis jebkurā gadījumā būtu vairāk simbolisks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pēc Latvijas Jūras administrācijas datiem, pērn Latvijā bija aptuveni seši tūkstoši ārvalstu kuģu vizīšu, no tām tikai 139 jeb 2,3% bija Krievijas karoga kuģi. Šogad līdz šim – 53.

Šeit gan uzreiz jāuzsver – nozarē ir plaši izplatīta prakse, ka kuģa īpašnieks ir no vienas valsts, bet kuģo zem citas valsts karoga. Vienlaikus apkalpe var būt vispār vēl no trešās valsts, tāpēc noteikt, ka konkrēts kuģis ir no konkrētas valsts – juridiski var būt diezgan sarežģīti.

Satiksmes ministrija vēl cer uz kopīgu Eiropas Savienības lēmumu šonedēļ par kuģu ierobežošanu ne tikai attiecībā uz karoga pazīmi, bet arī raugoties plašāk uz patiesajiem labuma guvējiem un citiem aspektiem. Ja bloka valstu vadītāji nevienosies, tad Satiksmes ministrija virzīs savu piedāvājumu, visticamāk, kopā ar pārējām Baltijas valstīm. Tas gan attieksies tikai uz kuģiem zem Krievijas karoga.

Žurnālists
Medijos darbojas 10 gadus. Iepriekš strādājis ziņu aģentūrās, savukārt ikdienā TV3 Ziņās vēsta par aktuālo ekonomikā un politikā, padziļināti pievēršoties valdības darbam, transportam un enerģētikai.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm