Pētnieks: Krievijas mērķis iebiedēt ukraiņu tautu nav izdevies
Krievijas armijas īstenotās zvērības Ukrainā turpinās, neatkarīgi no sankcijām, kuras ievieš gan Eiropas Savienība, gan ASV. Lai analizētu karadarbības gaitu un ar to saistītos politiskos procesus, uz sarunu esam aicinājuši Austrumeiropas politikas pētniecības centra pētnieku Mārci Balodi. Labrīt!
Eiropa gadu desmitiem ir veidojusi ciešas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, tāpēc šobrīd sankciju ieviešana nenotiek tik sekmīgi kā varētu vēlēties. Eiropai pirms noteiktu sankciju ieviešanas ir jāpārliecinās, vai, slēdzot sadarbību ar Krieviju, būs iespējams atrast aizvietotāju, norāda Balodis.
Sankciju sakarā izskanējušas arī bažas par to, vai Eiropa ir gatava rīkoties vienbalsīgi, lai apturētu agresoru. Pētnieks uzskata, ka notikumi Bučā, Irpiņā, Borodjankā un citās Ukrainas pilsētās ir likuši Eiropai domāt vienā virzienā un stiprināt sankciju nepieciešamības apziņu.
Krievijas mērķis karā ir bijis iebiedēt ukraiņus, viņus slepkavojot un spīdzinot. Taktika ir "izgāzusies", norāda pētnieks. Tas nav licis Krievijai atkāpties, bet gan stiprināt savus spēkus mainīt taktiku.
NATO izlūkinformācija liecina, ka Krievijas karaspēks tiek atvilkts no Ukrainas ziemeļiem un ka liela ofensīva tiek gatavota austrumos, lai sagrābtu visu Donbasa reģionu un izveidotu zemes tiltu starp Krieviju un Krimas pussalu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
