Skolu ēdinātāji ceļ trauksmi: cenas visam pieaugot tā, ka uzņēmēji knapi vairs spēj nodrošināt prasības par skolēnu ēdināšanu

Galvaspilsētas dome kopā ar vairākām Pierīgas pašvaldībām aicina palielināt valsts finansējumu brīvpusdienām. Ja tas netiks darīts, Rīgā neizslēdz iespēju ieviest vecāku līdzmaksājumu.

Jau astoņus gadus vienam skolēna brīvpusdienām tiek paredzēts 1,42 eiro dienā. Līdz 4. klasei šo summu uz pusēm dala valsts un pašvaldības, kamēr brīvpusdienu nodrošināšana vecākiem skolēniem ir, atkarīga no katras vietvaras rocības. Taču jau ilgstoši ēdinātāji vērš uzmanību, prasībām atbilstoši par šādu summu pusdienas pagatavot grūti ir jau tagad, taču vēl lielākas bažas tiem ir par jauno mācību gadu.

"Esam ļoti, ļoti skaudrā situācijā. Par 1,42 eiro pagatavot kaut ko rudenī būs praktiski neiespējami. Skolu ēdināšanā šis finansējums nav pārskatīts jau kopš 2014. gada un šis 1,42 eiro ir bijis nemainīgs. Protams, šis pēdējais pusgads ir pierādījis to, ka par šādu naudu vairs kvalitatīvi, atbilstoši normatīvajiem aktiem ēdināt diemžēl, bet vairs nav iespējams," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāvis Jānis Meija.

Ēdinātāji lēš, tiem būtu nepieciešami vismaz divi eiro dienā, lai nodrošinātu kvalitatīvu maltīti. Šo summu solidāri ar valsti būtu gatavas nodrošināt Rīgas un Pierīgas pašvaldības, kuras tagad vērsušās pie valdības ar aicinājumu mainīt skolu ēdināšanas  finansēšanas modeli, jo vienas pašas tās šādu summu nodrošināt nespēs.

"Apzinoties, cik daudz un dažādu būs ieguldījumu izglītībā, kas būs nepieciešami nākamajā gadā, paveras jautājums, ko mēs varam un nevaram izdarīt? Tieši tāpēc esam aizsūtījuši vēstuli valdībai, ir diemžēl pirmās indikācijas, ka ministrijas pusē ir maza izpratne par to, ēdināšana skolā ir svarīgs jautājums," saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītāja Iveta Ratnīka (LA).

Viņa norāda, pašvaldība aprēķinājusi, ka brīvpusdienu cenas pieaugums, no pašvaldības budžeta prasītu ap 17 miljoniem eiro gadā. Ja valsts atbalsta nebūs, pašvaldība neizslēdz, ka daļai vecāku varētu nākties savu atvašu pusdienas līdzfinansēt.

"Ja mūs nesadzird, mums būs zināmā mērā jāvēršas arī pie vecākiem. Bet mēs nepieļaujam iespēju, ka kāda no grupām paliks neēdusi. Mēs rīkosimies sociāli atbildīgi, respektīvi, mazturīgās, daudzbērnu ģimenes, saglabās 100% apmērā jebkurā scenārijā šo pakalpojumu."

Izglītības ministrijā tikmēr norāda, problēma ar skolu ēdināšanu tai ir zināma, taču uzreiz finansējuma palielinājumu tā nesola. Tās plānos esot, sadarbībā ar citām ministrijām, vispirms veikt aprēķinus, cik naudas šobrīd ir nepieciešams, lai bērnu skolā pabarotu un tikai tad par to lemt budžeta ietvarā.

"Tas sākums ir tāds, ka tagad apmēram līdz maija vidum tiks noteiktas nepieciešamās pārtikas produktu grupas, to cenas. Tad, kad šis mājasdarbs būs izdarīts, Izglītības ministrijai tiks nodots veikt budžeta aprēķinu," teic izglītības un zinātnes ministres padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Ozols (K).

Vienlaikus Izglītības ministrijā uzsver, – šā gada budžets jau ir sen kā pieņemts, tādēļ tā nevar solīt, ka arī, redzot aprēķinus, kas nepārprotami nozīmēs, ka finansējums ir par mazu, tā spēs rast papildu līdzekļus ēdināšanai vēl šajā gadā.