Plāns ekonomikas atveseļošanai pēc kovida krīzes sāk saskarties ar izaicinājumiem
Latvijas plānā, ka atveseļot ekonomiku pēc kovida krīzes vajadzēs korekcijas. To liek darīt Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Pēdējie mēneši ar karu Ukrainā nedaudz mainījuši laika uztveri. Patiesībā tas nemaz nebija tik sen, kad Rīgas centrs kovida ierobežojumu iespaidā atgādināja spoku pilsētu. Krogi ciet, viesnīcas tukšas, tūristu nav. Krīzē ļoti cieta ļoti daudzas nozares, tāpēc Briseles līmenī tapa īpašs vairāku simtu miljardu instruments, lai palīdzētu bloka ekonomikām atkopties – Atveseļošanas un noturēšanas mehānisms.
Latvija turpmākajos gados no tā varēs saņemt 1,82 miljardus eiro grantu veidā, proti, nauda nebūs jāatdod atpakaļ. Pagājušajā vasarā Rīgā viesojās Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, lai svinīgi paziņotu, ka mūsu izstrādātais plāns saņēmis atbalstu Briselē.
Lielākais uzsvars naudas sadalījumā uz klimata mērķu sasniegšanu un digitalizāciju, taču finansējums paredzēts arī nevienlīdzības mazināšanai, piemēram, īres daudzdzīvokļu māju celšanai reģionos. Investīcijas arī ekonomikas pārveidošanai un produktivitātes reformām.
Finanšu ministrija šodien Saeimā informēja, kā sokas ar plāna virzību Latvijā. Patlaban esot sākusies ieskriešanās stadija un nepieciešamo normatīvu aktu sagatavošana tuvojas noslēgumam.
"Tuvākajās dienās gatavojamies iesniegt pirmo maksājuma pieprasījumu. Esam rudenī jau saņēmuši avansu, bet šis būs pirmais maksājuma pieprasījums."
Latvijas iespējas varētu papildināties par vēl aptuveni 100 miljonu, lai veicinātu enerģētisko neatkarību. Par šo diskusijas vēl turpinās.
"Esam aicinājuši mainīt sadales mehānismu iekļaut iekšā atkarību no Krievijas kā vienu no faktoriem. Tas mums palīdzētu to finansējumu palielināt."
Vienlaikus šis vērienīgais plāns būs arī izaicinājums. Pirmkārt, ņemot vērā, ka šis instruments nefinansē PVN izmaksas, būs nepieciešama valsts budžeta nauda – līdz pat vairāku simtu miljonu eiro. Otrkārt, Krievijas sāktais karš veicina vispārēju augstu inflāciju, tai skaitā būvdarbiem un materiāliem dažkārt pat deficītu.
"Uz priekšu mums ir daudz vairāk sasaistes ar, tā teikt, reālo dzīvi un ekonomiku, kas ir stingri izmainījušies kopš plānu sastādīja. Es skatos uz 63 būvdarbu līgumiem, kuriem ir jābūt noslēgtiem šogad."
"Mums jau dažas ministrijas ir arī gāzējušas, veidojot savus plānus. [Ir bažas], ka nebūs iespējams izpildīt visu, kas ir šobrīd paredzēts. Skaidrs, ka mēs strādāsim ar Eiropas Komisiju."
Pārstāvji no Briseles nākamnedēļ būs Rīgā, lai tieši par Atveseļošanas plānu runātu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
