Plaģiātisms augstskolās ir aktuāla problēma: ik gadu par to tiek atskaitīti vairāki desmiti studentu
Ik gadu no augstskolām par plaģiātu tiek atskaitīti vairāki desmiti studentu un diezgan bieži darbu viltošana ir visai pavirša – vienkārši pārkopēti teksti vai izmantoti visprimitīvākie tulkotāji. Arī studenti neslēpj – plaģiāts jauniešu vidū tiešām ir bieži sastopams. Kādi tam ir iemesli, un cik izplatīta ir šī problēma?
Sarmīte Kolāte pirmā kursa studentiem pasniedz žurnālistiku, un pirms pāris nedēļām saviem audzēkņiem deva uzdevumu uzrakstīt aptuveni divas lappuses garu aprakstu. No aptuveni 70 saņemtajiem rakstiem vismaz 10 izrādījušies plaģiāts, un visi vēl nemaz neesot izlaboti.
"Diezgan nekaunīgā kārtā lielu daļu teksta vienkārši pārkopē un uzdod kā savu. Tas, kas tagad nāk klāt – ir pieejami visi mediji un daļa studenti vienkārši pārtulko vai nu no krievu, vai angļu valodas ar "Google translate". Kas manā gadījumā ir forši, jo tad ļoti vienkārši ir atklāt to," pauž Latvijas Universitātes pasniedzēja.
Kolāte norāda, ka negodprātīgo audzēkņu skaits šogad ir būtiski pieaudzis, taču kopumā viņa šo situāciju skaidro ar jauniešu slinkumu un vienaldzību pret studiju procesu.
To, ka plaģiāts studentu vidū nav nekas rets, atzīst arī Latvijas Studentu apvienībā. Iemesli gan tam esot dažādi – proti, ne vienmēr tas notiek ļaunprātīgi, jo samērā bieži studenti gluži vienkārši neprotot pareizi lietot atsauces.
"Respektīvi, dažādiem pasniedzējiem, dažādām augstskolām ir dažādi atsauču veidi un dažādi veidi, kā izvērtēt, kas ir plaģiāts un kas nav. Parasti kursi, kas skaidro, kā to darīt ir 1., 2. gadā, un tad, kad jāraksta noslēguma darbs – studentiem ir aizmirsies," teic Latvijas Studentu apvienības vadītājs Rūdolfs Aleksandrs Strods.
Kā iemesls citu darbu zagšanai tiek minēta arī pieredze skolā, kad ļoti bieži arī vecāki, labu gribot, bērnu vietā raksta darbus, lai gan patiesībā tādējādi tiekot iesēta apziņa, ka viņš pats nav spējīgs to izdarīt. Milzīgu ietekmi uz skolēnu nespēju pašiem domāt un godprātīgi veikt uzdevumus atstājis arī Covid-19, kad attālināto mācību laikā špikot bija tik viegli kā nekad. Tas gan arī ietekmējis zināšanu līmeni.
"Šeit studējošajiem dažreiz vienkārši ir tāda nolemtības sajūta, ka viņiem nav citu variantu, jo otrs variants ir vai nu šo darbu neuzrakstīt, palikt vēl vienu gadu augstskolā un vēl par to arī maksāt, vai arī mēģināt šo sistēmu apiet," skaidro Latvijas Studentu apvienības vadītājs.
Lielākā problēma ar plaģiāta izķeršanu ir ikdienas rakstu darbos, jo kursa vai bakalaura darbus augstskolas pārbauda dažādās datorprogrammās. Cik liels patiesībā ir negodprātīgo studentu skaits, noteikt nav iespējams, taču, piemēram, Latvijas Universitātē pērn par šmaukšanos atskaitīti 10 studenti, bet Stradiņa universitātē – pieci.
Pedagogi spriež, ka lielākoties skolēni tomēr nav ļaunprātīgi un kļūdās nezināšanas pēc, taču nevar noliegt arī to, ka jauniešiem mūsdienās ir arvien grūtāk formulēt viedokli.
"Es domāju, ka, jā, tā ir neprasme. Tā ir neprasme. Tā ir arī tāda visatļautība, jo tā dara visi – kāpēc ne es? Kāpēc ir šāda neprasme, tas ir mūsu izglītības kvalitātes jautājums? Es domāju, ka jā," uzskata Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja Anita Vanaga.
Lai situāciju mainītu, studenti piedāvā vairāk izmantot atvērto grāmatu principu, kas eksāmenos ļauj izmantot pierakstus, jo mūsdienās svarīgāk ir mācēt informāciju atrast un izmantot, nevis iekalt no galvas. Savukārt pedagogi atzīst, ka skaidrot plaģiāta kaitīgumu arvien vairāk jāsāk jau vidusskolā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
