Valsts policija strādā pie stingrākiem sodiem elektriskajiem skrejriteņiem
Vasara beidzot iestājusies ne vien kalendāros, bet arī aiz loga, kas Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā nozīmē vairāk satraumējušos klientu. Liela daļa no šīm sāpēm ir vecāku nevērības rezultāts. Ārsti gan nevēlas pārmest pieaugušajiem, vien cer – brīdinājumus beidzot saklausīs, vēsta TV3 Ziņas.
Tā vien liekas – cik var atgādināt! Bet savainoto bērnu skaits liecina, ka ārstu brīdinājumus un pat lūgumus nesadzird. Nepaiet ne diena, kad vismaz viens bērns neierastos Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanā ar traumām, kas gūtas, krītot no skrejriteņa.
Noslodze uz neatliekamās palīdzības estakādes nav prognozējama. Klusiem atelpas brīžiem var sekot pat rinda mašīnu, kas katra atved pa mazajam pacientam. Ārsts TV3 Ziņām stāsta – traumas, bez šaubām, gūst arī lietainās dienās, bet pret vasaras mēnešiem tas nespēj mēroties.
Ik mēnesi 100 bērni savainojas uz batutiem, ap 200 – uz dažādiem braucamajiem. Un, kad bērni nokļūst slimnīcā, vecākus mācīt ir jau par vēlu.
"Mēs negribam moralizēt, jo tad, kad tas ir noticis, vecāks ir stresā, un mēs dabūsim tikai konfliktu. Par to ir jārunā šādā formātā un jādomā, pirms tā nelaime ir notikusi. Tad tas varbūt sasniegs dzirdīgas ausis."
Un problēma vairumā gadījumu esot nevis pats batuts vai divritenis, bet gan tā pārgalvīgā lietošana. Atrakcija novietota līdzās būvgružu kaudzei, un bērns, pārkrītot pāri, uzduras armatūrai vai pārsit galvu pret betona blokiem.
"Vairumā gadījumu ir bez paliekošām sekām, bet ir atsevišķi pacienti, kur viņiem tas paliek uz visu mūžu. Es nerunāju par rētām, bet funkcionāliem deficītiem," stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs.
Slimnīcā tāpēc priecātos, ja batutus bez tīkliem tirgot aizliegtu, pat braucamo bez ķiveres nepārdotu.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) seko līdzi tirgū pieejamajām precēm un saka – ar tām viss ir kārtībā.
"Mēs, cik esam veikuši pārbaudes, neredzam problēmas uz batutiem. Tās tomēr ir lietošanas problēmas – vai nu nepareizi uzstāda, vai sezonu pēc sezonas nepaskatās nolietojumu. Sabirst pārklājumi un nenosedz spirāles, tīkli saplīst, un kā uzstādīts – līdzena virsma."
Un, protams, lēkā pa vienam, nevis, kā ierasts, bariņos.
Tas attiecas arī uz tagad tik populārajiem elktroskūteriem, kuru lietotāji, tā vien šķiet, nezina, ka arī uz tiem attiecināmi ceļu satiksmes noteikumi. Šā gada četros mēnešos "pie rokas" pieķerti jau 106 pārkāpēji, pārsvarā par braukšanu reibumā un pasažieru vizināšanu.
Satraucoša ir arī negadījumu statistika – šogad tie jau dubultojušies (38 pret 15), un cietušo ir pat četras reizes vairāk (26 pret 6). Ja nesaprot pa labam, nāksies celt sodus.
"Patlaban mēs ar kolēģiem no Iekšlietu ministrijas esam izstrādājuši priekšlikumus, kas attiecas uz sodu palielināšanu šai kategorijai (elektroskūteriem). Tuvākajā laikā tie tiks virzīti kā priekšlikums. Tie būtu lielāki naudas sodi, jo tomēr šis rīks pieaug, lietotāju skaits pieaug katru gadu, un tas būtu viens no ietekmēšanas līdzekļiem, lai cīnītos ar sekām."
Sodus elektriskajiem skrejriteņiem gan neieviesīs šovasar, iespējams, tas varētu būt nākamvasar.
Lēnāks un sarežģītāks ir izglītošanas un ielu sakārtošanas darbs, lai traumu kļūtu mazāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
