Pārāk augsta cena: gan Ukrainas aizstāvjiem, gan iebrucējiem vajadzīga atelpa, secina analītiķi

Putina vārdi, ka Krievijas karaspēkam Luhanskas reģionā vajadzētu "atpūsties un palielināt savas kaujas spējas", iespējams, liecina par Krievijas prezidenta pavēli šīm vienībām doties operatīvā pauzē, – aktuālo situāciju frontē vērtē ASV Kara izpētes institūts.

Pēc ekspertu domām, "Putina publiskie paziņojumi acīmredzot atklāj viņa bažas par stāvokli bruņotajos spēkos, ņemot vērā periodiskās sūdzības Krievijā par to, kā pret viņiem izturas."

Kara izpētes institūts uzsver, ka karavīriem, kuri cīnījās Severodoneckā un Lisičanskā, visticamāk, patiešām ir nepieciešams nozīmīgs atpūtas un pārapbruņošanās periods, pirms viņi spēj atsākt pilna mēroga uzbrukumus. "Tomēr nav skaidrs, vai Krievijas armija piekritīs riskēt un dot saviem acīmredzami izdegušajiem karavīriem operatīvo pauzi, kas būtu pietiekama, lai atjaunotu spēkus," atzīmē militārie eksperti.

Kauja pēc Kijivas noteikumiem

Runājot par izskanējušo kritiku Krievijā, Kara izpētes institūta analītiķi atsaucas uz vēstījumiem, ko publicējis bijušais Krievijas komandieris Igors Girkins (Strelkovs), kurš pats aktīvi piedalījies cīņās Donbasā 2014. gadā un bijis pašpasludinātās Doneckas tautas republikas "aizsardzības ministrs".

Girkins kārtējo reizi Krievijas militārajai vadībai veltījis skarbu kritiku, apšaubot Lisičanskas sagrābšanas militāro nozīmi, sakot, ka Krievijas armija par šo pilsētu samaksājusi pārāk augstu cenu. Girkins uzskata, ka Ukrainas aizsardzības taktikas mērķis bija nodarīt maksimālu kaitējumu Krievijas karaspēkam, un Kremlis būtībā pieņēma šo kauju pēc Kijivas noteikumiem.

"Zīmīgi, ka Girkina viedoklis par Krievijas armijas militārajām kļūdām sakrīt ar lielāko daļu Kara izpētes institūta un citu Rietumu militāro ekspertu secinājumiem. Tas liek domāt, ka viņš un daži citi militārie blogeri turpina sniegt publiskus vērtējumus par situāciju un prognozes neatkarīgi no Kremļa līnijas," secināts institūta ziņojumā.

Abas puses ir smagi cietušas

Abas konflikta puses ir "smagi cietušas, un tas rada jautājumu par to, cik ilgi viņi var turpināt karu tādā pašā režīmā, jo īpaši – sliktāk bruņoti ukraiņi," reportāžā no frontes secina izdevuma "New York Times" ("NYT") žurnālisti.

Pēc autoru domām, Krievijas karaspēka īstenotā Lisičanskas un Severodoneckas sagrābšana parāda, ka uguns pārspēkā un pakāpeniskā virzībā uz priekšu balstītā Krievijas militārā stratēģija uzrāda panākumus.

Ukrainas karaspēkam ir jāpaļaujas uz jauniesauktajiem karavīriem, un viņi cieš smagus zaudējumus, vienlaikus piedzīvojot nopietnu psiholoģisku spiedienu pastāvīgas apšaudes un atkāpšanās dēļ, – liecina žurnālistu novērojumi. "Iebrukums smagu triecienu deva arī Krievijas spēkiem, bet viņi turpina lēnu virzību," secināts publikācijā.

"Un joprojām nav skaidrs, cik tālu prezidents Vladimirs Putins ir gatavs iet savā ofensīvā un kādus karavīru un aprīkojuma zaudējumus viņa armija vēl spēj pārciest, pirms tai būs nepieciešama ilgāka pauze, lai atgūtos."

Vienlaikus, kā raksta "NYT", daudzi Ukrainā sāk apšaubīt Ukrainas bruņoto spēku stratēģijas efektivitāti, cenšoties kaujās pēc iespējas vairāk izsmelt iebrucēju spēku resursus, piespiežot to cīnīties par pilsētām, kā tas notika Severodoneckā un mazākā mērā Lisičanskā.

"Kāds atbalsts? Atbalsta nebija"

"NYT" citē ukraiņu brīvprātīgo Volodimiru – vienu no pēdējiem karavīriem, kurš jūnijā pameta Severodonecku. Viņš saka, ka kaujas laikā par pilsētu no ierindas izsisti vairāk nekā puse no 100 viņa vienības biedriem. Notikumus ap pilsētu viņš apraksta ar neķītru vārdu. "Kāds atbalsts? Atbalsta nebija," viņš sacīja žurnālistiem, atsaucoties uz smagās artilērijas trūkumu.

Pēc Ukrainas militārpersonu domām, Krievija turpina masveida artilērijas apšaudes taktiku, kas parasti ilgst apmēram piecas dienas, un tikai pēc tam Krievijas armija cenšas atrast vājos punktus Ukrainas bruņoto spēku aizsardzībā, iesaistot tankus un kājniekus.

Ukraina šajā cīņā paļaujas uz Rietumu palīdzību, kas sola nodrošināt to ar smagajiem ieročiem, bet arī šeit rodas grūtības. Ukraiņu virsnieks, kura komandētās vienības rīcībā ir dažas ASV atsūtītās haubices "M777", "NYT" pastāstīja, ka vairāki speciālisti, kuri Latvijā tika apmācīti rīkoties ar smagajiem ieročiem, ir nogalināti vai ievainoti.