Kontekstā ar kompensāciju apmēra samazināšanos par bēgļu uzņemšanu, ir pieaudzis spiediens uz pašvaldībām, jo īpaši valstpilsētām, kurās arī ir lielākā kapacitāte uzņemt, izmitināt un nodarbināt Ukrainas bēgļus. Taču Eklons uzskata, ka kopš 1. jūlija, kad tas samazinājies, problēmas uzņemt bēgļus nav būtiski palielinājušās.
"Nav signālu, ka kāds ukrainis būtu palicis bez pajumtes. Viņus joprojām izmitina, joprojām katru dienu Latvijā ienāk jauni bēgļi, un viss notiek," konstatējis ministrs.
Eklons domā, ka pašlaik vajag uz situāciju paraudzīties detalizēti, apkopojot visu informāciju.
Viņš uzteica pašvaldības par līdz šim paveikto Ukrainas bēgļu uzņemšanas kontekstā, taču norādīja – šis darbs pašvaldībās aizvien notiek "emocionālā pacēluma līmenī", lai gan procesu būtu jāuztver kā plānveidīgu darbu, kam jāvelta resursi.
Komentējot savu skatījumu uz iekšlietu nozari pēc stāšanās ministra darbā, viņš atzina, ka bez Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārraudzības ļoti daudz kas jauns ir nācis klāt viņa kompetenču lokā saistībā ar citiem dienestiem, saprotot, kas ir to dziļākās problēmas un šā brīža lielākais izaicinājums.
Pēc Eklona teiktā, kopējās drošības kontekstā ārkārtīgi liela uzmanība Latvijā tiek pievērsta valsts ārējai drošībai, bet patlaban ir ārkārtīgi nozīmīgi pievērst uzmanību iekšējai drošībai.
Komentējot problēmu, ka jaunieši arvien mazāk nāk strādāt uz Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajiem iekšējiem dienestiem, viņš teica, ka iekšējās drošības iestāžu profesijas ir ļoti vajadzīgas, cēlas un drosmīgas, ne velti VUGD uzticības kredīts ir augstākais dienestu vidū, taču atzina, ka nopietnas problēmas ir ar aprīkojumu un tehniku. Jārīkojas, lai uzlabotu iekšējo drošību caur infrastruktūras attīstību.
Eklons jau līdz šim paveiktā kontekstā uzsvēra, ka ir uzbūvēti septiņi jauni katastrofu pārvaldīšanas centri, taču ir vēl citi plāni – VUGD būvēs jaunus depo, ir jauni projekti, tiek dibinātas konsorcijas ar minētajām mācību iestādēm, tiks attīstīta policijas akadēmija, sāksies ugunsdzēsības koledžas būvniecība.
Eklons pusotru mēnesi cenšas komunicēt par iekšējās drošības aktualitātēm ar politiķiem. Balstoties uz kara notikumiem un komunicējot ar Ukrainas kolēģiem, viņam pienāk ļoti daudz informācijas, cik tas ir būtiski, tāpēc viņš runā par to arī ar pārējiem kolēģiem, tiksies arī ar Valsts prezidentu un detalizēti stāstīs par reālo situāciju un jūt, ka izpratne sāk mainīties.
Komentējot, kā cilvēkiem jārīkojas, ja pienāks X stunda, viņš teica, ka tā saucamajai 72 stundu somai, kas ir jāsavāc, patiesībā, ir jābūt galvās un katra izpratnē, attieksmē, – ja cilvēki nesāk par to runāt, domāt un gatavoties, nekas nenotiks. Detaļās nevar pateikt, ko iedzīvotājiem darīt, bet katrai pilsētai, apdzīvotai vietai ir sava specifika, kas izriet no riskiem un iespējām.
Eklons arī uzsvēra, ka patvertnes jēga ir tikai tad, ja tāda vieta atrodas 300-500 metru attālumā no dzīvesvietas. Jautājums, vai vispār ir iespēja fiziski patverties, jāpaskatās, vai fiziski pieejamajā pagrabā ir iespēja patverties, un jāsagaida proaktīva rīcību, lai spētu izmantot esošo resursu. Jārīkojas, lai X stunda nepienāktu, stiprinot armiju, kapacitāti un iekšējo drošību.
Gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu kontekstā, viņš apliecināja, ka partiju kandidātu sarakstā būs atrodams arī Kristapa Eklona vārds. Eklons atklāja, ka vēlēšanās startēs no apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) saraksta.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
