Eiropa uz pannas. Neizturamais karstums un ugunsgrēki liek evakuēt tūkstošiem cilvēku

Meteorologi skaidrojuši, ka pārkarsētā gaisa masa un siltie Āfrikas vēji izraisījuši Ibērijas pussalas gaisa temperatūras paaugstināšanos virs ierastā augstākā līmeņa. Pašreiz ar karstuma vilni cīnās vairākas Eiropas valstis – Portugāle, Spānija, Francija, Itālija, arī Grieķija un Lielbritānija. Taču tiek lēsts, ka karstums tik drīz nebeigsies un turpinās virzīties uz ziemeļiem un austrumiem – vēl vairāk uz Franciju un Lielbritāniju, kā arī Vāciju un Beļģiju, vēsta "’Politico’’.

Eiropas Savienība paziņojusi, ka klimata pārmaiņu dēļ kontinentam šis ir viens no smagākajiem gadiem saistībā ar tādām dabas katastrofām kā sausums un meža ugunsgrēki.

Portugāle

Aizvadītās nedēļas sākumā Portugāle izsludināja trešā līmeņa brīdinājumu no četriem iespējamajiem, jo lielā sausuma un augsto gaisa temperatūru dēļ valsti plosa plaši mežu ugunsgrēki. Nedēļas izskaņā trauksmes līmenis par vienu pakāpi samazināts, jo beidzot svelme nedaudz mazinājusies.

Piektdien un sestdien saņemtas ziņas par gandrīz 250 jauniem ugunsgrēkiem lielākajā daļā Portugāles otrās lielākās pilsētas Porto ziemeļaustrumos. Bet jau svētdienas laika prognoze vēstīja par tuvāko dienu gaisa temperatūru pazemināšanos pat par 8 grādiem pēc Celsija, kas ļāvis trauksmes līmeni samazināt.

Lasi vēl: Elle zemes virsū: meža ugunsgrēka liesmas Portugālē uz šosejas gandrīz aprij žurnālista auto

Portugāles Veselības ministrija sestdien paziņojusi, ka iepriekšējā nedēļā karstuma dēļ bojā gājuši vairāk nekā 650 cilvēku, no kuriem lielākā daļa bijuši gados vecāki cilvēki.

Lousã, pilsēta Portugāles centrālajā daļā, trešdien sasniedza gaisa temperatūras rekordu – 46,3 grādus pēc Celsija. 16 no 18 kontinentālās daļas rajoniem valdība izsludināja sarkano trauksmi. Savukārt Portugāles premjerministrs Antonio Kosta atcēla plānoto vizīti Mozambikā, lai paliktu un uzraudzītu ugunsgrēkus.

Lai palīdzētu cīnīties ar postošajiem ugunsgrēkiem, Itālija Portugālei nosūtījusi divas ugunsdzēsības lidmašīnas saskaņā ar Eiropas Savienības civilās aizsardzības mehānismu.

Spānija

Plašās Spānijas teritorijās pašreiz plosās aptuveni 30 dažādi ugunsgrēki, un gaisa temperatūra dažviet valstī jau vairākas dienas paaugstinājusies virs 40 grādiem pēc Celsija.

Karlosa III sabiedrības veselības institūts aplēsis, ka no 10. līdz 15. jūlijam ārkārtējā karstuma dēļ bojā gājušo skaits varētu būt aptuveni 360 cilvēku.

Savukārt liesmas jau ir iznīcinājušas aptuveni 14 000 hektāru zemes visā valstī no Andalūzijas un Estremaduras dienvidos un rietumos, caur Kastīlijas-Lamančas un Leonas centrālajiem reģioniem, kā arī Mursijā un Valensijas reģiona austrumos. Ir nodegusi gandrīz puse Kulebras kalna mežu apgabala valsts ziemeļrietumos, padarot to par plašāko Spānijas vēsturē reģistrēto ugunsgrēku. Viss ugunsgrēks joprojām nav ierobežots.

No vairākām apdzīvotām vietām ugunsgrēku dēļ arī nācies evakuēt tūkstošiem cilvēku.

Valstī arī vērojams ievērojams nokrišņu trūkums – pašreiz tie sasniedz 44,4 procentus no kopējās ietilpības, kas ir par nepilniem 22% mazāk nekā pēdējās desmitgades vidējais nokrišņu rādītājs – 65,7 procenti.

Itālija

Mēnešiem ilgi nepiedzīvojot stipras lietusgāzes, Itālijas garākā upe Po sasniegusi rekordzemu ūdens līmeni, kas atstāj būtisku ietekmi uz dzeramā ūdens krājumiem, apūdeņošanas sistēmām un pat hidroelektrostaciju. Pjemontas reģionā Itālijas ziemeļos vairāk nekā 170 pašvaldības jau izdevušas vai plāno izdot rīkojumu par ūdens patēriņu, kas paredz aizliegumu to lietot pārtikā, sadzīves vajadzībām un veselības aprūpei.

Ikvienam, kurš tik pieķerts ūdens izmantošanā publisko vai privāto dārzu apūdeņošanai, pagalmu vai auto mazgāšanai, var tikt piemērots naudas sods līdz 500 eiro.

Itālijas valdība saistībā ar lielo sausumu arī izsludinājusi ārkārtas stāvokli lielākajā valsts ziemeļu daļā.

Savukārt sestdien bīskaps Enriko Solmi Po upes krastā noturēja misi, izrādot cieņu ģimenēm, kuras sausums skāris visvairāk. Mises noslēgumā norisinājās ūdens svētīšana un lūgšanās pēc lietus, kas Itālijā nav redzēts vairāk nekā 200 dienas.

Francija

No Francijas dienvidrietumiem evakuēti vairāk nekā 14 000 cilvēku, jo Žirondas departamentā plosās mežu ugunsgrēki. Aktīvi joprojām ir trīs ugunsgrēki, bet kopumā līdz svētdienai liesmas nopostījušas 11 000 hektārus zemes.

Valsts meteoroloģiskais departaments izsludinājis karstuma viļņa sarkano trauksmi 15 departamentos Bretaņas reģiona rietumu krastā, bet vēl 51 departamentā no Francijas ziemeļrietumiem līdz Azūra krastam izsludināta oranžā trauksme.

Gaisa temperatūra valsī sasniegusi 40 grādu karstumu, bet augsnes virsmas temperatūra valsts dienvidos pakāpusies pat līdz 48 grādiem pēc Celsija.

Lielbritānija

Meteoroloģiskais birojs pirmdien un otrdien Lielbritānijā izsludinājis sarkano brīdinājumu ārkārtējā karstuma dēļ, kas skars lielāko daļu Anglijas – sākot no Londonas un dienvidaustrumiem līdz Jorkai un Mančestrai, vēsta BBC. Sarkanais brīdinājums nozīmē, ka karstums ne tikai neaizsargātāko cilvēku daļu, bet arī vispārīgi veselos var padarīt uzņēmīgākus pret slimībām un nāvi. Šāds brīdinājums valstī ieviests pirmo reizi kopš sistēmas ieviešanas pērnajā gadā.

Tiek lēsts, ka gaisa temperatūra valstī šonedēļ varētu sasniegt 41 grādu pēc Celsija. Līdz šim augstākā gaisa temperatūra Lielbritānijā fiksēta 2019. gadā Kembridžā – 38,7 grādi pēc Celsija. Karstums, arī naktīs, saglabāšoties līdz trešdienai.

Lai rūpētos par iedzīvotāju veselību, Lielbritānijas valdība ierosinājusi vairākus pasākumus, tostarp dzelzceļa ātruma ierobežojumus dažās tīkla daļās, arī reisu atcelšanu, un skolu slēgšanu valsts dienvidos.

Arī Apvienotās Karalistes Veselības drošības aģentūra izdevusi ceturtā līmeņa brīdinājumu, ko valdība uzskata par "’valsts ārkārtas situāciju’’.