Pilsētas pļavas pārdzīvojušas savu pirmo vasaru Rīgā

Vietas, kur sienāži ir skaļāki par automašīnām. Pilsētas pļavu augsnes sagatavošana un augu sēšana notika aizvadītajā rudenī.

"Pļavas dzelzeni mēs sējām klāt papildus, arī šī suga ir laba, izturīga un piemērota pilsētvidei. Ir sastopama baltā madara, visās pļavās jābūt madarām," norāda LDF "Pilsētas pļavas" projekta vadītāja Rūta Sniedze-Kretalova.

Latvijas Dabas fonda pārstāve iepazīstina ar pļavas ziediem, kas plašāk redzami pirms nepilna gada izveidotajās pilsētas pļavās: "Vieta, kurās augiem ļauj ziedēt, ļauj nogatavināt sēklas un mērķtiecīgi veido augu sugu sastāvu. Mēģinām ierobežot sugas, kas šķiet nevēlamas, piemēram, Kanādas zeltslotiņa, te ir arī ciesas, tai pašā laikā gribam vairāk pļavu augus, Latvijas savvaļas augus, lai būtu ziedu daudzveidība."

Augustā daudzi pļavu augi jau ir noziedējuši un vairs neizskatās tik krāšņi. Garāmgājējam, kurš nezina par īpaši veidoto pļavu, var šķist, ka šeit ir vienkārši nekopts lauks.

Pie teju 20 pilsētas pļavām Rīgā ir informatīvi stendi. Taču viskrāšņāk pilsētas pļavas par sevi stāstīs pašas pēc vairākām vasarām.

Brasas apkaimes biedrības pārstāvis Raivis Dejus, tāpat kā daudzu citu Rīgas apkaimju biedri, piedalījās "Pilsētas pļavu" sēšanā. Viņš jau pirmajā vasarā pēc pļavas izveidošanas saskata darba pozitīvo devumu: "Pirmkārt, ir skaistāk un interesantāk nekā tikai nopļauts jau šogad, kad zied tikai tas, kas bija iesēts. Tāda pavisam skaista tā būs pēc pāris gadiem, kad augi būs iesakņojušies, izauguši."

Drīzumā pilsētas pļavas tiks nopļautas. Atšķirībā no citām teritorijām šajās pļavās noteikti ir jāaizvāc nopļautie augi. Dabiskās pļavas krāšņākas veidojas nabadzīgākā augsnē, kurā nespēj tik plaši augt graudzāles.