Apgāda "Zvaigzne ABC" vadītāja komentē, vai sarūk grāmatu lasītāju skaits?

To viņa attiecināja, komentējot SKDS 17. augustā publiskotos pētījuma datus, ka šā gada pēdējos sešos mēnešos vismaz vienu grāmatu ir izlasījuši vien 39% iedzīvotāju, kas ir mazāk nekā pirms trim gadiem veiktajā pētījumā.

Kilbloka teica, ka pētījuma nogrieznis – pēdējie seši mēneši – nav korekts un objektīvi neatspoguļo reālo situāciju. Tas bija laiks, kad izplatījās Covid-19, kad grāmatnīcās nedrīkstēja ieiet, neuzrādot sertifikātu, tāpat tās nedrīkstēja apmeklēt bērni līdz 13 gadiem vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ. Tas bija arī laiks, kad sākās karš. Uz to būtu jāskatās kritiski, jo, viņasprāt, nekorekts ir gan secinājums, gan skaidrojums, kāpēc pētījuma rezultāti ir tādi, kādi tie ir.

"Es pati par sevi varu teikt, ka 24. februārī es pārstāju lasīt. Man vajadzēja kādu laiku, lai pie grāmatu lasīšanas atgrieztos. Pirmā grāmata, ko izlasīju, bija kādas ārstes no Skandināvijas stāsts, kas man ļāva atslēgties no ziņām par karu Ukrainā," stāsta Kilbloka.

Viņa piebilst, ka bija periods, kad ikvakara grāmatas vietā viņa izvēlējās lasīt ziņas. Taču nu tas mainoties un grāmatas atgriežas dzīvē. Līdzīgi varētu būt bijis arī citiem cilvēkiem Latvijā.

Tomēr grāmatas lasa un lasīs. Apgāda "Zvaigzne ABC" dati liecina, ka šogad jūlijā apgrozījums no grāmatu pārdošanas bijis pat mazliet lielāks nekā 2019.gada jūlijā, kad iepriekš veikts attiecīgais pētījums.

Viņa piebilda, ka bija laiks, kad tika izvirzīts pieņēmums, ka elektroniskās grāmatas kļūs populārākas par grāmatām taustāmā formā, ņemot vērā ārvalstu sākotnējo pacēlumu šajā segmentā, taču arī šīs prognozes nepiepildījās. Cilvēki atkal atgriezās pie fiziskām grāmatām, kas ir veids, kā atpūsties no elektroniskās vides. Covid-19 laikā grāmatu industrija pasaulē piedzīvoja augšupeju, izņemot Latviju, kur bija kritums.

Elektroniski cilvēki visvairāk lasa kriminālromānus un romantiskos darbus, tāpat ir populāras ir ezotēriskās grāmatas, kas meklē atbildes, piemēram, uz to, kā uzlabot emocionālo un psiholoģisko stāvokli. Latvijā ilgāka darba rezultātā pieaug pieprasījums pēc pašmāju autoru grāmatām.

Viņa piebilda, ka apgāds pielāgojas krīzēm, bet cilvēki, kā rādot viņas pieredze, lasa visos krīzes laikos. Ir cilvēki, kuriem grāmatas ir absolūti nepieciešamas. Grāmatu cenas gan būšot atkarīgas no iedzīvotāju ienākumu līmeņa attiecībā pret pārējo cenu līmeni. PVN samazināšana grāmatām manāmi ietekmējusi to cenu par labu patērētājiem. Latvijā joprojām ir lētākās grāmatas Eiropā, un mūsu valsts joprojām ir ar ļoti draudzīgu grāmatu cenu līmeni attiecībā pret ienākumiem, sacīja Kilbloka. Jāatzīmē, ka ražošanas izmaksas inflācijā gan aug.