Eksperts skaidro, kāpēc augusts ir "melnais" mēnesis drošībai uz ceļiem?

20 zaudētas dzīvības

Vanks norāda, ka vasarā, kad ceļi ir sausi un ilgi ir gaišs, vadītāji nereti zaudē modrību, kļūst pārdroši. Šajā laikā uz ceļiem ir arī vairāk motociklistu, velosipēdistu un tādu autovadītāju, kuriem nav liela braukšanas pieredze. Siltie vasaras mēneši ir arī ballīšu un pasākumu laiks, kas nozīmē lielāku iespējamību, ka kāds sēdīsies pie stūres reibumā.

Vainojam ceļus un laikapstākļus

Lai gan liela daļa autovadītāju atzīst, ka riskus rada pašu braukšanas paradumi un kultūra, aizvien ir daudzi, kuri meklē vainu ārējos apstākļos. "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati liecina, ka 40% autovadītāju uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada pašu paradumi un braukšanas kultūra, timēr 32% šoferu vaino ceļu stāvokli, vēl 15% norāda, ka riskus rada laikapstākļi. Vēl 6% uzskata, ka riska faktors ir pieļaujamais alkohola līmenis asinīs, bet 4%, ka automašīnas tehniskais stāvoklis.

"Tendence vainot citus aizvien ir ļoti izplatīta, lai gan patiesībā mēs esam nepietiekami paškritiski, īpaši, runājot par auto vadīšanas prasmēm. Nenoliedzami, ceļu Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos," saka eksperts.

Uzmanību veltam daudzām blakus lietām

Aptuveni trešdaļa autovadītāju satiksmes negadījumos vaino ceļus, vēl daļa – laikapstākļus, tomēr, pētot, cik daudzi šoferi pie stūres nodarbojas ar blakus lietām, atklājās, ka 35% autovadītāju pie stūres mēdz runāt pa telefonu, nelietojot brīvroku sistēmu, 34% – dzer kafiju, bet 24% mēdz ēst pie stūres. "Ja jau tik daudzi, vadot automašīnu, atrod laiku blakus lietām, tad infrastruktūrai nav ne vainas. Diez vai braucot pa sliktu, bīstamu ceļu, mēs atrastu laiku kafijai un sarunai pa telefonu," spriež eksperts.

Auto asistenti – palīgs vai papildus risks

Vanks atgādina, ka mūsdienu automašīnas aprīko ar asistentiem un tās kļūst aizvien vieglāk vadāmas. Ja vadītājs ir atbildīgs, asistenti palīdz braukt, noparkot automašīnu un tamlīdzīgi, taču daļa šoferu, pateicoties aprīkojumam, sāk justies pārlieku droši un zaudē modrību. "Ir labi, ja automašīna ir mūsdienīgi aprīkota, taču tas nenozīmē, ka autovadītājam pašam vairs nav jādomā," uzsver eksperts.

Tāpat viņš norāda, ka liela daļa Latvijas autovadītāju uzskata, ka brauc labāk par citiem šoferiem. "Mēs pārvērtējam savas spējas, nereti tikai tāpēc, ka nav nācies piedzīvot bīstamas un ekstremālas situācijas uz ceļa. Ikvienam autovadītājam jāapzinās, ka avārija netuvojas ar iepriekšēju paziņojumu – negadījumi notiek vienā acu mirklī, tāpēc nedrīkst zaudēt modrību un koncentrēšanos," viņš aicina.

Obligāta apmācība braukšanai ekstrēmos apstākļos

Jānis Vanks

Drošas braukšanas skolas vadītājs

"Manuprāt, mūsu pašpārliecinātība un bravūra uz ceļa mazinātos, ja ikviens autovadītājs būtu apguvis braukšanu ekstremālos apstākļos. Negadījumu statistika gadu no gada apliecina, ka mums vēl ir daudz mājasdarbi veicami. Viens no tiem varētu būt obligātas apmācības braukšanā ekstremālos apstākļos, kas katram autovadītājam būtu jāiziet noteiktā laikā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. Ja tas netiek izdarīts, atbildīgajām institūcijām būtu tiesības anulēt autovadītāja apliecību."

Vanks norāda, ka attiecīga kārtība ir, piemēram, Slovēnijā, kur 2021. gadā ceļu satiksmes negadījumos bija 54 bojā gājušie uz miljons iedzīvotājiem, kamēr Latvijā – 78. "Nenoliedzami šādas obligātas apmācības radītu papildus izmaksas, tomēr cilvēka dzīvība nav vērtējama naudā," saka Drošas braukšanas skolas vadītājs.