Centrs "Vaivari" plāno rehabilitēt aptuveni 50 ievainotos Ukrainas karavīrus

Šodien Ukrainā piemin bojāgājušos karavīrus. Ar klusuma brīdi kritušos biedrus atcerējās arī rehabilitācijas centrā "Vaivari", kur ārstniecības kursu iziet 12 smagi ievainoti Ukrainas karavīri.

Aina pie rehabilitācijas centra "Vaivari" ir skaudra. Kurš klibo, kurš ratiņkrēslā, kuram sadragātas rokas – 12 ievainoti Ukrainas karavīri.

Gan jaunie, gan jau dzīves pieredzi uzkrājušie, kā profesionāli karavīri, tā arī tie, kuri dzimteni izvēlējušies aizstāvēt brīvprātīgi. Viņu vidū – kāzu fotogrāfs, automehāniķis, arī feldšeris.

Tomēr viņiem ir paveicies. Izkļuvuši dzīvi no sīvākajām kaujām, un Latvijā tagad var atgūties. Kritušos biedrus viņi piemin ar klusuma brīdi.

Šie karavīri Latvijā nonākuši ciešā sadarbībā ar militārajiem mediķiem Ukrainā – tieši uz rehabilitācijas posmu. Valdības pārstāvji viņiem šodien pateicās par augsto cenu, ko katrs maksājis, aizstāvot savu un arī mūsu zemi. Visu Eiropu!

Vaivaros karavīri rehabilitējas jau trešo nedēļu – pēc tam dosies atpakaļ. Ne visi grib runāt, sākuma pie kameras ir rezervēti – bail pateikt par daudz, jo ienaidnieks vēro, bet Rodions piekrīt. Un rāda pavisam svaigu tetovējumu.

"Piemiņa uz visu mūžu. Mani ar tāda kalibra patronām ievainoja. Tas ir vēstījums gan Putinam, gan karakuģim un visai viņa tautai, kas atbalsta šo agresiju un viņa režīmu. Viņiem tikai uz vienu vietu ceļš. (TV3: Kā tieši tas notika?) Atbraucām ieņemt pozīciju, bet ienaidnieks atklāja pa mums uguni, un attapos slimnīcā," teic Ukrainas karavīrs Rodions.

Uz jautājumu, vai pēc visa pārdzīvotā viņš vispār vēlas vēl atgriezties frontē, Rodiona atbilde ir viennozīmīga: Vēl vajag laiku, bet gribas atpakaļ ierindā. Ne tik daudz atriebt, kā būt kopā ar biedriem. Ne viens vien gads aizvadīts, kopā aizstāvot dzimteni. Esam kļuvuši par vienu ģimeni. Manas mājas ir okupētas, gribas tās atbrīvot. Tas ir vislielākais stimuls!"

Ar šo programmu palīdzēt paredzēts 50 ievainotajiem. Slogs tas ir terapeitiem, kuri raduši strādāt ar slimību un avāriju sekām, bet ne kara traumām. Tomēr jau kopš 2014. gada krājas arī šāda pieredze.

"Personāls izrādījās gatavāks nekā bažījos. Tur ir karš, un arī personāls pieiet – ir jādara, jāstrādā, un jādara viss iespējamais, lai viņus atgrieztu dzīvē. Un es lepojos, ka personāls ir tik stiprs un spēj pabalstīt karavīrus. Bet tas ir abpusējs process – karavīru motivācija ir milzīga! Reizēm liekas, ka viņi stumj arī mūs uz priekšu," norāda Nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāja Anda Nulle.

Latviešu dziedātājas ar ukraiņu saknēm Katrīnas Gupalo izpildītā Ukrainas himna – brīdis, kad kaut pacelties uz rokām ratiņkrēslā cenšas arī tie, kuri nostāvēt vairs nevarēs nekad. Dzimtenei viņi atdevuši spēju staigāt. Bet uzvara būs, ir pārliecība, un tā viņus atalgos.