Kas viņa ir: jaunā Lielbritānijas premjerministre Liza Trasa

Līdzšinējā Lielbritānijas ārlietu ministre Liza Trasa savulaik parlamentā spēja iekļūt vien ar trešo mēģinājumu. 2014. gadā viņa kļuva par Deivida Kamerona valdības jaunāko sievieti ministri. Kopš tā laika viņa strādājusi jau trīs premjerministru valdībās.

Ne reizi vien viņa ir mainījusi savus politiskos uzskatus. Bet atbalstā Ukrainai saglabā nemainīgi stingru pozīciju.

1975. gada 26. jūlijā dzimusī politiķe par saviem vecākiem teikusi, ka viņi bijuši kreisāki par leiboristiem, – vēsta britu raidsabiedrība "BBC".

Trasa ir studējusi Oksfordā. Viņa ir precējusies, un ģimenē ir divi bērni.

Politiskā karjera

Kopš 2000.gadu sākuma Trasa trīs reizes kandidēja parlamenta vēlēšanās, taču pirmie divi mēģinājumi bija nesekmīgi.

Tagad viņas politiskajā pieredzē ir darbs jau trīs premjerministru valdībās. 2014. gadā Trasa kļuva par visjaunāko sievieti – ministri Deivida Kamerona valdībā, divus gadus vēlāk Terēzas Mejas valdībā viņa ieguva tieslietu ministres portfeli, kļūstot par pirmo sievieti Lielbritānijas vēsturē šajā postenī.

Trasa ir arī otrā sieviete Lielbritānijas vēsturē, kas kļuvusi par ārlietu ministri. Šajā krēslā 2021.gadā viņu iecēla Boriss Džonsons.

Nereti mainījusi savas domas

"Baidos, ka mana pozīcija šajā jautājumā bija pārprasta. Tā vairs nav mana pozīcija," ar šāda veida Trasas izteikumiem britu medijos tiek raksturota viņas politisko uzskatu mainība.

Studiju laikā Oksfordā Trasa vadīja Liberāli-demokrātiskās partijas nodaļu, bet 1996.gadā viņa iestājās konservatīvo rindās.

Breksita debašu laikā Trasa sacīja, ka tas kļūs par trīskāršu traģēdiju, proti, būšot vairāk nosacījumu, vairāk formalitāšu un vairāk šķēršļu tirdzniecībā ar ES. Bet pēc tam, kad "Brexit" pretinieki balsojumā zaudēja, viņa paziņoja, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES "atver jaunas iespējas".

Tomēr Trasa nemainīgi, piemēram, ir aizstāvējusi savu priekšteci premjera amatā Borisu Džonsonu. Viņa bija arī viena no dažiem kabineta locekļiem, kas neatkāpās no ministra amata šā gada jūlijā.

"Putinam ir jāzaudē"

Raksturojot Trasas attieksmi pret Krieviju un Putina režīmu, jāmin viņas izteikumi saistībā ar cilvēktiesību centra "Memoriāls" slēgšanu Krievijā. "Memoriāls" vairākas desmitgades strādāja pie tā, lai padomju ēras noziegumi nekad netiktu aizmirsti. Tā slēgšana ir vēl viens graujošs trieciens vārda brīvībai Krievijā," viņa norādīja.

27.februārī intervijā "Sky News" Trasa sacīja: "Ja mēs neapturēsim Putinu Ukrainā, apdraudētas būs citas valstis: Baltijas valstis, Polija, Moldova. Un tas var pāraugt konfliktā ar NATO. To mēs nevēlamies."

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, uzrunājot parlamentu, Trasa uzsvēra: "Šis plānotais iebrukums un visu starptautisko normu un līgumu pārkāpums nedrīkst vainagoties panākumiem. Putinam ir jāzaudē!"

Lielbritāniju Trasa ir saukusi par "Ukrainas labāko draugu", un bez vilcināšanās solījusi Ukrainai bruņojuma piegādes. Pēc Lielbritānijas valdības datiem, tās sniegtā militārā atbalsta Ukrainai vērtība pārsniedz 2 miljardus mārciņu.

Stingru sankciju krustmāte

Politikas analītiķu vērtējumā, viens no galvenajiem Trasas panākumiem ir stingras sankcijas pret Krieviju. Jau mēnesi pirms Krievijas iebrukuma viņa kopā ar ASV un ES sāka sankciju gatavošanu pret Krievijas enerģētikas kompānijām, finanšu iestādēm un Putinam pietuvinātām personām.

"Lielbritānijai un sabiedrotajiem nāksies saskarties ar ekonomiskām grūtībām saistībā ar mūsu ieviestajām sankcijām. Bet mūsu grūtības nav nekas, salīdzinot ar to, ko piedzīvo Ukrainas tauta," Trasa sacīja parlamenta debatēs.

Trasa vairākkārt atkārtojusi, ka sankciju atcelšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja Krievija pilnībā izved karaspēku no Ukrainas. Politiķe arī iestājas par to, lai Krievijas pilsoņu iesaldētos aktīvus izmantotu Ukrainas labā.

Kurš gan nekļūdās

2022.gada 10.februārī apmeklējot Krieviju, Trasa pieprasīja atvilkt Krievijas karaspēku no Ukrainas robežām: "Realitāte ir tāda, ka mēs nevaram ignorēt karavīru skaita palielinājumu līdz 100 tūkstošiem pie Ukrainas robežas."

Kā ziņo "BBC", aiz slēgtām durvīm notikusi šāda Trasas saruna ar Lavrovu:

Lavrovs: Jūs taču atzīstat Krievijas suverenitāti pār Rostovas un Voroņežas apgabaliem?

Trasa: Lielbritānija nekad neatzīs Krievijas suverenitāti pār šiem reģioniem.

Vēlāk Trasa publiski atzina, ka kļūdījusies: "Tikšanās laikā man likās, ka ministrs Lavrovs runā par Ukrainas daļu."

Trasas izteikumi nereti tiek izsmieti. Piemēram, viņas sacītais par Ukrainu: "Ukraina – valsts ar daudzu gadsimtu vēsturi. Tā arī agrāk ir piedzīvojusi iebrukumus – no mongoļiem līdz tatāriem".

Bet frāzi, ko viņa sacīja konservatīvo konferencē 2014. gadā – "Mēs importējam divas trešdaļas mūsu siera. Tas ir kauns!" – oponenti viņai zobgalīgi mēdz atgādināt vēl šodien.

"Manuprāt, kad cilvēki ķeras pie personīgiem apvainojumiem, tas nozīmē, ka viņiem pietrūkst politisko argumentu," šādas izpausmes novērtē Trasa.