TV3 Ziņas uzklausa pedagogus, kādēļ viņi nonāca līdz gatavībai streikot
Neapmierinātību ar nozarē notiekošo skolotāji pauž regulāri, notikuši arī daudzi piketi, taču tik tuvu beztermiņa streikam kā šoreiz tie pēdējos gados tā arī nebija nonākuši. Daudzo reformu, kolēģu trūkuma un citu iemeslu dēļ pedagogi tik noguruši, tuvu izdegšanai un nenovērtēti, kā šobrīd, jūtoties pirmo reizi.
"Mans darba stāžs ir jau 37 gadi, un nekad tik sarežģīti kā pēdējā laikā mums nav gājis. Tas, kas mani kā skolotāju uztrauc, ir laika trūkums, katastrofālais laika trūkums, nevis lai vadītu stundas, bet tām sagatavotos."
"Man visvairāk ir nokaitinājusi tā attieksme. Jo es esmu tā priekšmeta skolotājs, kur vienmēr ir eksāmens, vienmēr tu strādā ilgi, daudz, vienmēr tev ir papildu spriedze. Tu pat citreiz neslimo, tāpēc ka tev ir tā matemātika, tev ir eksāmens, tev ir tēmas. Bet šoreiz, es domāju, ka man ir jāpadomā par sevi," saka Juglas vidusskolas matemātikas skolotāja Liene Cērpa.
"Es teiktu tā, ka tas ir par sistēmu. Tas nav tikai par tiem eiro, par summām, 60 miljoniem vai ko, bet tas ir par visu kopumā. Jo es, piemēram, pirmo reizi mūžā jūtu īstu pārslodzi pēdējos pāris gadus. Man patīk skolā strādāt, bet ir kaut kāds brīdis, kad ir par daudz," atzīst Ulbrokas vidusskolas vēstures skolotāja Neila Krave.
Arī atalgojums nebūt nav mazsvarīgs. Skolotāja alga patlaban par pamata likmi 30 stundu darba nedēļā ir 900 eiro. Ja vien nestrādā papildus, uz rokas tie aptuveni 700-800 eiro.
"Lai skolotājam kāds pajautāt – tev bija laiks šogad izlasīt kādu jaunu grāmatu? Vai tev bija iespēja nopirkt biļeti uz teātri? Vai aizbraukt kaut kur ar bērniem pabūt. Tie ir jautājumi, uz kuriem mums brīžiem nav ko teikt. Mums nav iespēju – nav laika vai materiālo iespēju," atzīst Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotāja Svetlana Pavāre.
Pirmsskolas skolotājiem aprēķins cits – jāstrādā 40 stundu nedēļā, par ko maksā vismaz 970 eiro. Ja pašvaldība turīgāka, var saņemt nedaudz vairāk, tomēr arī bērnudārzu audzinātājām jau ilgstoši krājies rūgtums – viņas apzinās, ka citur par mazāk atbildīgu darbu varētu pelnīt vairāk.
"Ņemot vērā šos cenu kāpumus, daudzi izvēlas iet citās jomās strādāt. Jo kaut kādos veikalos, piemēram, "Lidl" vai "IKEA" ir iespējams nopelnīt vairāk uz rokas nekā pirmsskolā. Ir svarīga konkurence, lai mūsu nozarē strādātu labākie, bet tad jābūt arī atalgojumam," saka Juglas vidusskolas pirmsskolas skolotāja Agnese Kukule.
Lai gan streiks iepriekš tika dēvēts par beztermiņa, vairums pedagogu atzīst – streikot patiesībā gatavi tie bija vien trīs dienas vai nedēļu. Galvenie iemesli divi – tiem tomēr esot atbildības sajūta pret skolēniem un, protams, finansiālā puse, jo streika laikā alga netiktu maksāta.
"Kaut kāds mirklis, protams, pienāks, kad tie sausiņu krājumi beigsies. Bet, no otras puses, ja arī nekādu reālu taustāmu rezultātu nebūs, cilvēki būs parādījuši savu attieksmi," saka Juglas vidusskolas direktore Helēna Vilkoste.
"Ja mēs streikosim beztermiņā, attiecīgi mēs dabūsim šo neapgūto tēmu apgūt kaut kā sasteigti. Un, domāju, neviens nevēlas ietekmēt savu darba kvalitāti, ne traucēt zināšanas apgūt bērniem," sacīja Ulbrokas vidusskolas sākumskolas skolotāja Renāte Supe.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
