Rīga gatavojas plašai padomju mantojuma likvidēšanai

Sirpis un āmurs – lūk šādi rotājumi aizvien pārsimt metru attālumā no Uzvaras parka, tomēr pašvaldībā sola, ka arī šīs padomju laika paliekas pazudīs uz visiem laikiem.

Rīgas Domē skaidro, ka Mūkusalas ielas pārbūves projekts jau izstrādāts, pašvaldība gaida, kad tai piešķirs finansējumu, un tad pie viena arī nomainīšot arī margas, nu kurām dažviet kāds sirpi ar āmuru jau izzāģējis.

Par Uzvaras parka tālāko nākotni domas dalās. Futbola laukums, lūgšanu nams – idejas, ko būvēt bijušā padomju monumenta vietā, ir visdažādākās. Rīgas mērs uzsver, ka tuvāko gadu laikā te nekas vērienīgs netaps, ja neskaita aktīvās atpūtas zonu.

Mārtiņš Staķis

Rīgas mērs, "Progresīvie/Par!"

"Jāsaprot, tas ir pilsētas centrs, zaļā teritorija, pat ja sabiedrība vienotos ka tur ir pamatīgāka būve, tam būtu jābūt starptautiskam konkursam, kas aizņemtu gadus 5-6 kā minimums. Taisīsim tur bērnu jauniešu parku, spēļu, sporta laukumiem, iespējams skeitparku un tā tālāk."

Neskaitot vēl divus objektus, kurus plānots nojaukt līdz valdības noteiktajam 15.novembrim, proti, Ķīšezera krastā – obelisku Mežaparkā un piemiņas zīmi Jaunciema gatvē, Rīgā aizvien ir arī citi vides objekti, kas slavina Krievijas imperiālismu, kuru kā ģeopolitisku piesegu aktīvi izmanto Putina vara. Piemēram, Rīgā ir goda plāksnes pretlatviskajam padomju rakstniekam Valentīma Pikulim. 2009. gadā ar Krievijas vēstniecības Latvijā un tā laika Rīgas mēra Nila Ušakova atbalstu latviešu valodas veicinātajā Ata Kronvalda parkā uzstādīja statuju dzejniekam Aleksandram Puškinam, radot jautājumus, kādā sakarā dzejnieks, kas nekad nav bijis Rīgā, izpelnījies tādu godu, turklāt tik zīmīgā vietā. Vai būtu laiks revidēt arī pēcpadomju laikā izvietotos, Krieviju slavinošos objektus, Staķis ir izvairīgs.

Mārtiņš Staķis

Rīgas mērs, "Progresīvie/Par!"

"Es jums teikšu godīgi, pieminekļi ir tēma, no kuras, kā saka, varam vienoties par budžetu dienas laikā, bet pa vienu pieminekli vajag nedēļu. Šobrīd neveram šo tēmu ļoti plaši vaļā. Mums ir pieminekļi, ar kuriem jātiek galā atbilstoši MK noteikumiem, ir pieminekļu aģentūra, pieminekļu padome, kas par to lemj – es ļauju, lai visi lēmumi iet caur šo padomi."

Latvijas okupācijas muzeja direktore uzsver, ka ir jāturpina atbrīvot Rīgas publiskā vide no padomju un imperialistiskās Krievijas vides objektiem.

Solvita Vība

Okupācijas muzeja direktore

"Es domāju, mēs esam pietiekoši stipri, drosmīgi, saprātīgi un saprotam, ka šis process ir jāizdara līdz galam. Par to atbildīgas pašvaldības, gan katrs no mums. Pirmkārt, to nedarīt steigā, otrkārt, visiem mums saprast, kas ir tad mūsu vērtības un spēt izsvērt, vai es gribu redzēt tādus nosaukumus, ar kuriem sevi indetificēju, vai šos notikumus gribu godināt."

Aizvien atklāts ir jautājums par ielu nosaukumu maiņu Rīgā  – Publiskās atmiņas centrs mudinājis mainīt vairākus desmitus Krievijas un padomju varu slavinošu ielu nosaukumus, bet ideja iestrēgusi domē, lai gan solīts jautājumu izkustināt līdz gada beigām. Saniknoti par ielu maiņas ieceri ir Latvijā mītošie prokrieviskie spēki.

Jeļena Osipova

"Latvijas Krievu savienība" aktīviste

"Vērojot Latvijas valsts radikālās ieceres un perverso vēstures izpratni, var viegli uzminēt, kā sauks pārsauktās ielas. Nu ko prezidenta kungs, kāpjam uz Ukrainas grābekļiem? Tur jau ir ielas, kas pārsauktas nacistu vārdos. Pārfrāzējot Antonova dziesmu: iešu pa Herberta Cukura ielu, pagriezīšos uz Arāja ielu, un pastāvēšu uz Hitlera ielas. Nesteidziet mainīt nosaukumus, nepaspēsiet!"

Okupācijas muzeja vadītāja uzsver, ka nepieciešamas diskusijas par ne tikai par līdzšinējo, bet arī topošo ielu nosaukumiem. Piemēram, modernajā Skanstes kvartālā paredzēta iela latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča vārdā.

Solvita Vība

Okupācijas muzeja direktore

"Visi ir auguši ar Annas Sakses pasakām, un raudājuši līdzi cūkausītim, kas noslīkst akacī, bet nezina, ka Anna Sakse ir darbojusies komunistiskajā pagrīdē vēl neatkarīgas Latvijas laikā bijusi amatos, un faktiski ir bijusi okupācijas režīma dalībniece. Mēs noliekam malā mākslas, kultūras cilvēku sasniegumus, bet noteikti stāstam par tiem notikumiem, kolaboracionismu ar okupācijas varām, lai cilvēki spētu izvērtēt. Arī par Gustavu Kluci, par ko bijušas ļoti lielas diskusijas – golodomora laikā Klucis brauca uz Harkivu un zīmēja laimīgos kolhozniekus. Nu tad mēs spējam izvērtēt?"

Kā noprotams, Rīgas domes politiķiem pašlaik galvenā intriga ir parlamenta vēlēšanu izsnākums, tādēļ politiski jūtīgā tēma par padomju mantojuma izmēšanu pabīdīta malā – atklāts jautājums, uz cik ilgu laiku.