Joda tabletes vai evakuācija? Kā rīkoties kodolkatastrofas gadījumā, atbild zinātniece

Radiācija var būt dažādu veidu – tas var būt elektromagnētiskais starojums vai daļinas. Bet radiācijas bīstamības galvenais faktors, ir tās iedarbība uz šūnu DNS, kuras tiek pārrautas un cenšas sevi "salabot", bet ne vienmēr ar sekmīgu rezultātu. Tādā gadījumā šīs mēģinājums sevi salabot var novest pie augsta vēža riska vai pie šūnu bojāejas, kas rezultējas orgānu bojāejā.

Radiācijas eksperte norāda, ka pēc tam, kad ir notikusi radiācijas noplūde, aktīvās vielas nonāk gaisā. Laikapstākļiem ir noteicošs faktors, kādā rādiusā izplatīsies radiācija, bet jo tālāk cilvēks atrodas no notikuma vietas, jo mazāka ietekme: "Ja kaut kur notiek kodolkatastrofa, tad līdz Latvijai radiācija atnāks, bet ne lielos apmēros."

Karš Ukrainā ir izraisījis diskusijas par vairāku veidu kodolkatastrofām – kodolkatastrofa un kodolspēkstacijas. Agnese norāda, ka atšķirība ir  reaktīvo vielu daudzums un ietekmes ilgums: "Atombumba tiek spridzināta noteiktā augstumā ar noteikto reaktīvo vielu daudzumu, kā arī kodolreakcija ir ļoti īsa. Ja avārija notiek kodolreaktorā, tad aktīvo vielu skaits ir daudz lielāks un arī reakcija ir gara."

Kodolbumbas sprādiena rezultātā ietekme ir daudz mazāka un lokāla, savukārt spēkstacijas gadījumā daļiņas var izplatīties daudz lielākā teritorijā un bīstamāk.

Bet ko darīt radiācijas noplūdes gadījumā? Uzturēties iekštelpās, norāda eksperte, "Iekštelpa pasargā no apmaiņas ar vidi un gaisu, ko varētu ieelpot."

Pēc tam jāsāk domāt par evakuācijas iespējamību.

Tautā dzirdēts arī par joda tablešu lietošanu. Eksperte norāda, ka tas pieļaujams tikai tad, ja kodolavārija notikusi ļoti tuvu: "Ja Ukrainā notiktu kodolavārija, Latvijā cilvēkiem nav jādzer joda tabletes vai jāevakuējas."

Ar plašāku informāciju un skaidrojumiem par to, kā rīkoties kodolavārijas gadījumā Agnese dalās savā instagram kontā @agnese_par_radiāciju.