TV3 Saeimas vēlēšanu rubrikā "Tava izvēle" – Nacionālā apvienība

Latviskas Latvijas un konservatīvu vērtību sardzē allaž stāvošā Nacionālā apvienība kā vienota partija eksistē kopš 2013. gada, taču šī politiskā spēka faktiskā vēsture ir krietni senāka.

Tajā saplūdušas divas savulaik atsevišķas partijas. Vecākā no tām "Tēvzemei un brīvībai/LNNK", kuras saknes stiepjas līdz pat pagājušā gadsimta 1980. gadu beigām – politiskajā organizācijā "Latvijas Nacionālā neatkarības kustība".

"Tēvzemieši" ir īsti Latvijas politikas ilgdzīvotāji un vienā vai otrā veidolā bijuši pārstāvēti visos Saeimas sasaukumos kopš mūsu neatkarības atjaunošanas. Divreiz varējuši lepoties arī ar augsto parlamenta priekšsēdētāja amatu – Jānis Straume ap tūkstošgadu miju un Ināra Mūrniece patlaban. Straumi aktīvajā politikā vairs neatrast. Karjerai šajā jomā lielā mērā svītru pārvilka tas, ka viņa vārds jeb precīzāk iesauka "Baķka" figurēja tā sauktajā Jūrmalgeitas krimināllietā.

Viens no zīmīgākajiem atskaites punktiem tēvzemiešu vēsturē ir 2004. gads – pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kurās savus pārstāvjus vajadzēja izvēlēties arī Latvijai. Un lielisks sniegums "tēvzemiešiem" – četras no deviņām deputāta vietām. Ievēlēts Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Inese Vaidere un tagad jau Briseles veterāns Roberts Zīle. Šī veiksme gan vienlaikus iezīmēja lielu likstu sākumu politiskajam spēkam. Līderi vairs lielākoties nebija uz vietas Latvijā un savā starpā konfliktēja. Kristovskis nesekmīgi mēģināja gāzt Zīli no partijas vadītāja amata.

Beigās visi eiroparlamentārieši, izņemot Zīli, partiju pameta. Ap 2010. gadu jau parādījās jautājumi, vai šis politiskais spēks vispār turpinās eksistēt. Tolaik arī apsvērta piesliešanās "Vienotībai".

Politiskās precības gan izpalika. Tā vietā "tēvzemieši" nolēma mesties uz vienu roku ar otru Nacionālās apvienības pīlāru – "Visu Latvijai". Līdzi tam nāca pārmetumi nacionālā radikālismā.

Nacionālistiski noskaņotā jauniešu kustība "Visu Latvijai" radās 2000. gadu sākumā, vēlāk pārtopot par partiju ar tādu pašu nosaukumu. Popularitāte iemantota dažādās publiskās akcijās, tai skaitā iestājoties pret Abrenes atdošanu Krievijai saistībā ar abu valstu robežlīgumu.

"Visu Latvijai" veidotājs un līderis Raivis Dzintars pēdējos gados ir Nacionālās apvienības vadītājs. Organizācijas pārstāvji arī aktīvi piedalās Leģionāru piemiņas dienā 16. martā, karogu braucienā 15. maijā un lāpu gājienā 18. novembrī.

Nav arī iztikts bez skandāliem. Ilgus jo ilgus gadus nacionāļiem pārmestas ciešās saites ar maksātnespējas cunfti. Patlaban uz apsūdzēto sola sēž bijušais partijas ģenerālsekretārs un administrators Aigars Lūsis. Starp citu, piektdien viņam paredzēta kārtējā tiesas sēde.

Ne tās patīkamākās sajūtas nacionāļiem noteikti sagādāja arī viņu divreiz virzītā Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka. Viņa iepriekšējā galvaspilsētas domes sasaukuma politisko juku laikos pieslējās ideoloģiskajiem pretiniekiem – "Saskaņai" un "Gods kalpot Rīgai".

Politiskie pretinieki gadiem tincināja nacionāļus par Brokas draudzību ar Nila Ušakova ģimeni, beigās viņi atzina kļūdu.

Starp citu, tieši koalīcijas nepieļaušana ar "Saskaņu" valdības līmenī ilgstoši piesaukta par vienu no galvenajiem nacionāļu mērķiem. Izņēmums nebija pirms 13. Saeimas vēlēšanām, kad Nacionālā apvienība atkal mēģināja sevi prezentēt kā savu vērtību monopolistus.

Un šis mērķis atkal izdevās. 13. Saeimā valdība atkal bez "Saskaņas". Paši nacionāļi ar atsevišķiem izņēmumiem gan bijuši pastāvīgi koalīciju un Ministru kabineta dalībnieki.

Premjera krēslā gan sēdēts tikai vienreiz, deviņdesmitajos Guntara Krasta valdībā. Kas interesanti, šāda iespēja pavīdēja arī 13. Saeimā, taču ilggadējais nacionāļu Ministru prezidenta amata kandidāts Roberts Zīle atteicās mēģināt veidot valdību, kad citi to nespēja.

Pievēršoties darbiem un solījumiem, pašreizējā Krišjāņa Kariņa valdībā partijai ir trīs portfeļi. Jau tradicionālais kultūras. Šo jomu kūrē Nauris Puntulis. Universālais ministrs Kaspars Gerhards, kuram bijuši četri dažādi ministra amati, šoreiz atbild par zemkopību un nonāca vides draugu kritikas krustugunīs par atļauju cirst jaunākus koku. Savukārt par enerģētiku atbildīgo Ekonomikas ministriju nacionāļi pārņēma no "KPV LV", ko koalīcija izmeta no valdības. Šajā jomā Ilzei Indriksonei neizpaliek kritika.

Un nav jau tas vieglākais darbs – atbildēt par gāzes pietiekamību Latvijā laikā, kad šis resurss ir deficīta prece.

Starp izpildītājiem solījumiem jāmin nepieļauta liberālāka imigrācijas politika, sociālās iemaksas pensiju kapitālā par bērna kopšanas laiku pilnā apmērā no vecāku un bērna kopšanas pabalsta summas, kā arī turpināta pāreja uz izglītību valsts valodā visos izglītības līmeņos.

Jāpiebilst gan, ka šajā jomā jau desmitgadēm strauji lēcieni uz priekšu notiek citu partiju izglītības ministru virsvadībā.

Savukārt nav izdevies atcelt nekustamā īpašuma nodokli ģimenes apdzīvotajam mājoklim, nav palielināts finansējums zinātnei līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, arī Latvijas energoneatkarības nodrošināšanā tā pa īstam pirmie soļi sperti tikai pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.

Uz šīm vēlēšanām nacionāļi mainījuši līderu taktiku, un Zīle, kurš tagad jau kļuvis Eiropas Parlamenta viceprezidentu, vairs nebūs Ministru prezidenta amata kandidāts. Šai lomai izvēlēts ilggadējais Siguldas mērs Uģis Mitrevics, kurš uzsver, ka īstermiņa grūtībās nedrīkst aizmirst par galveno mērķi – latvisku Latviju.

Savukārt Nacionālās apvienības vēlēšanu programmu vienojot vadmotīvs "vienā valodā". Partija sola, piemēram, ar likumu garantēt darbinieka tiesības ar vietējiem iedzīvotājiem runāt valsts valodā, novērst mēģinājumus Latvijā masveidīgi iepludināt imigrantus, kā arī pilnībā pabeigt pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Tāpat nacionāļi grasās iestāties par PVN samazināšanu Latvijai raksturīgiem pārtikas produktiem un ēdināšanas nozarei, samazināt darbaspēka nodokļus un atbalstīt izpēti atomelektrostacijas būvei Latvijā.

TV3 ziņu dienests pirms 14. Saeimas vēlēšanām 29. septembrī rīkos populārāko partiju premjerministra amata kandidātu debates. Televīzijas tiešraidē izvaicāsim pretendentus uz valsts ietekmīgāko amatu. Raksti sev interesējošos jautājumus zemāk esošajā formā vai sūti uz [email protected], un mēs tos uzdosim!

14. Saeimas vēlēšanas notiek 2022. gada 1. oktobrī. Parlamentā uz četriem gadiem tiks ievēlēti 100 deputāti no pieciem vēlēšanu apgabaliem. Piedalīties vēlēšanās tiesības būs Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Vēlēšanu nedēļā pirmdienā, ceturtdienā un piektdienā varēs nodot balsi glabāšanā, savukārt vēlēšanu diena ir 1. oktobris – sestdiena. Šogad nobalsot varēs, gan uzrādot pasi, gan ID karti.